Pamanot kādu informāciju par dziedniekiem (pūšļotāji, zintnieki, vārdotāji, sauckāgribi) publiskā telpā, man ir tāds niķis parakt dziļāk. Vienkārši atvērt meklētāju un lēnā garā raitā riksī paskatīties ko tauta saka. Un parādās interesanta sakarība, bet par to vēlāk.

Teikšu uzreiz- mans viedoklis par šiem dziedniekiem ir negatīvs. Pat diezgan negatīvs, lai arī neesmu bijis ne pie viena dziednieka. Pieļauju, ka mēdz būt cilvēki ar Dieva dotām spējām, bet… ja Latvijā būtu viens šāds kadrs, tad varētu teikt, ka mums kā nācijai būtu ļooooti paveicies. Un par tādu cilvēku informācija tīmeklī nebūtu jāmeklē.

Šobrīd ir tā, ka ir asociācijas, biedrības, sertifikācijas, dziedniecības centri …. īsāk sakot- labi attīstīta biznesa infrastruktūra. Viss, kas ir jāmāk- skaisti runāt, vēl skaistāk sevi pasniegt un iekasēt naudu. Varbūt skan netaisni, ja apzīmēšu visus, bet manuprāt, tas ir šarlatānisms. [Ehh, šinī mirklī vienmēr atmiņā uzpeld notikumi ap izcilo aktieri Edgaru Liepiņu].

Šarlatāns- [fr. Charlatan sākotnēji- klejojošs ārstniecības zāļu pārdevējs, it. Ciarlatano, ciarlare pļāpāt, čalot]- nelietpratējs, kas, izmantodams cilvēku uzticību, sevi uzdod par speciālistu; krāpnieks, blēdis.

Var jau būt, ka mana pieredze ar šiem dziedniekiem ir nulles līmenī un tāpēc nav nākusi apgaismība, bet skatoties uz to visu no malas, izkristalizējas šāds tāds viedoklis.

Kāpēc cilvēki tic šādām lietām, tas laikam būtu atsevišķa ieraksta vērts temats. Īsumā- cilvēki cer uz brīnumu un ir gatavi par to maksāt, cerēt un gaidīt. Ja īstais dakteris palīdzēt nevar vai arī vairs nevar, tad ir jāmeklē kaktu dakteris. Vismaz tā izskatās, ka pirmais riņķis ir tradicionālā medicīna un nākamais riņķis ir brīnumnūjiņa. Pagaidām šajās diskusijās neesmu manījis trešo riņķi- atgriešanās pie tradicionālās medicīnas, lai izlabotu ne tā iesprausto brīnumnūjiņu. Varbūt vairs nav vērts?

Tagad par to šarlatānu seo.
Uzreiz teikšu, ka tās ir tikai un vienīgi manas domas un virspusēji novērojumi. Nav nekāds dziļas un pētnieciskas analīzes apakšā (lai gan kāds varētu priekš maza kursa darba papētīt sīkāk).

Visbiežāk tauta šos jautājumus apspriež dažādos forumos- kāds iesāk ar jautājumu vai tādam un tādam dziedniekam var uzticēties. Tad seko dažas vairāk vai mazāk nenozīmīgas piezīmes no citiem foruma lietotājiem ar ieteikumiem un pašu pieredzi. Pēc tam jau seko vairāk vai mazāk pieredzējušu kadru komentāri, kuri pamazām aiziet negatīvākā gultnē (netici tam, viņš ir krāpnieks; prasa lielu naudu, bet neko nedara utml). Un tad, kā likums, sākas pozitīvisma kampaņa no sērijas- ak jā, tam var uzticēties! Man viņš ļoti palīdzēja! Nebija žēl naudas! Ļoti spēcīgs! Iesaku! Bla bla bla…. Un grafiks atkal tiek pacelts plusos. Jautāsiet- Kā tika pacelts? No kurienes tik daudz labvēļi uzpeldēja? Ir viens variants.

It kā aina skaidra- cilvēki, apgrozoties tīmeklī un meklējot informāciju par sev interesējošiem dziedniekiem, nonāk šādos forumos, kur cer iepazīties ar citu dziedināto pieredzi. Cer atrast to īsto un vienīgo, kurš palīdzēs. Kuram atstās savu naudu (cik saprotu, tad šie (khm) dziednieki, ar sīknaudu nekrāmējas).

Tajā pat laikā šo lietu saprot arī paši dziedinātāji- kā nekā viņu bizness vairāk vai mazāk sākas ar tīmekli. Ja nebūs glancēta izkārtne (lasi- daudz pozitīvu komentāru), tad tauta nenāks. Ja nenāks tauta, tad dālderi neripos ķešā.
Tātad, ja tīmekļa meklētājs, lūkojot kādu konkrētu dziednieku, izmet jaunu vai ne tik jaunu forumu, kur viņš tiek apspriests, tad dziedniekam ir tikai jāpapildina pozitīvo komentāru svaru kauss, lai pārliecinātu šaubīgos, ka viņa bizness… tpu- viņa dziednieciskās spējas ir nesušas citiem daudz prieka un laimes. Ja ieraudzīs tik daudz laba sarakstīta, tad noticēs. Ja noticēs, tad atnāks. Ja atnāks, tad… pārējais pēc plāna.