riktīgs cirks
Tā kā ik pa laikam ir vajadzīga neliela kultūras deva, tad vakar tika apmeklēts Rīgas cirks. Šoreiz es gribētu pastāstīt nevis par pašu izrādi, bet gan par telpām un sajūtām tur atrodoties. Neatceros, kad es tur biju iepriekšējo reizi, varbūt gadus divdesmit atpakaļ un no tās reizes es neko prātīgu neatceros, tāpēc salīdzināšanā kā bija tad un kā ir tagad es neieslīgšu.
Jau ieejot iekšā pa durvīm, var sajust veselu aromātu buķeti- popkorns, cukurvate, plus vēl kaut kas cepts un vārīts. Mazā šaurā gaitenī izvietotas tirgošanās letes, kur tiek pārdoti dažādi Ķīnā ražoti spīdīgpīkstošmiguļojoši nieki. Arī cukurvate ar popkornu un vēl citiem našķiem. Vizuāli un aromātiski tiek sagrauts iestādes tēls knapi ieejot pa durvīm.
Nākamais pārsteigums ir soliņu, galdiņu vai kā cita trūkums gaitenī- ja tev līdzi ir mazs bērns vai kāda soma, tad nekas cits neatliek, kā notupties kādā maliņā un nelielu akrobātisku piedevu ģērbties pašam, noģērbt bērnu un tajā pašā laikā rokās turēt jakas/somas/maisiņus. Skaidrs, uz cirku atnācāt, tad arī parādiet ko paši mākat ne tikai skatieties uz citiem.
Ja ieraugi vienu sliktu/neapmierinošu lietu, tad arī pēc pārējām nav tālu jāmeklē. Laikam lieki piebilst, ka telpās prasās kāds neliels kosmētisks remonts, jo ar kārtējo krāsojuma kārtu neko daudz uzlabot nevar. Varbūt šādi te cenšamies demonstrēt mūsu kultūras iestāžu nabadzību?
Gaiteņa šaurību labi varēja just izrādes starpbrīdī- it kā vajadzētu iziet pastaigāties un izlocīt kājas, bet šaurie gaiteņi ir pilni ar cilvēkiem, kurus papildus ierobežo tirgošanās galdiņi un ap tiem drūzmējošies pircēji. Arī ap izrādes laukumu dreifējošie tantuki ar popkorna paplātēm ne tikai traucē virzību uz durvīm, bet arī stipri palētina apmeklētā pasākuma vērtību.
Izrādei beidzoties visi draudzīgi sanāk šaurajā gaitenī un pulcējas pie garderobes lodziņiem, bet tā kā skaidru rindu nesanāk izveidot, tad sanāk tāds murskulis, caur kuru spraucas virsdrēbes saņēmušie, lai atkal kādā stūrītī mēģinātu apģērbties paši un apģērbt bērnus. Visbeidzot pēdīgā spraukšanās uz šaurajām ārdurvīm un varam uzelpot- cirks ir beidzies!
Ja tā padomā, cik gan maz būtu vajadzīgs, lai šādi te blakusefekti nebojātu iespaidus par izrādi? Īstenībā pavisam maz….
Vienreiz biju aizgājis pa 10 gadiem un arī drausmīgi vīlos, ka nekas nav mainījies uz labo pusi. Arī tikpat nepatīkama sajūta pārņēma. Sākot jau ar to, ka kasiere nespēja atrast iepriekš pa telefonu rezervētās biļetes.
priecājies, ka nevajadzēja šturmēties uz otro stāvu, tas man liekas ir vēl ekstrēmāks pasākums un kur nu vēl padomju laika butka ar caurumu grīdā! Es pēdējā laikā pamanījos nokļūt VIP viesa lomā, bet pat tādiem skatītājiem ir tie paši cietie beņķi, toties , ja negribi stāvēt rindā uz garderobi, tad vari riskēt ar savu jaciņu un atstāt to VIP priekštelpā, kuru patiesībā neviens neapsargā un neaizslēdz! Un šai izrādē nebija ne kamieļi, ne lauvas…atkrita specifiskāks aromāts :DDDDDDD
Bet kā tad patika tie brīnumdari, Runci?
Brīnumdari bij ok- nevaru iedomāties, kur varēja iebāzt tās abas meičas…. ja vēl vienu varētu nojaust, tad priekš divām tur noteikti bij pa šauru.
Tas trakais ar fleksi arī bij labs :)