Purvu mājas
Jau kādu laiku Latvijā ar nekustamo īpašumu ir iespēja tikt pie paprāviem ienākumiem -lēti nopērc, dārgi pārdod. It kā nekas sarežģīts, vajag tikai lielu naudu vai labu mantojumu. Šī pirkšana pārdošana rauj sev līdzi arī būvēšanās drudzi- apbūvēts tiek viss un visur. Būvēšanās tempi ir mežonīgi- tur, kur pirms kāda laika bija pļava, jau ir ciematiņš vai vismaz liela, daudzdzīvokļu māja. Jocīgākais ir tas, ka liela daļa no šī ciematiņa vai mājas dzīvokļu ir jau nopirkti nemaz nesagaidot to pabeigšanu.
Nez, kur tā ir jāskrien, lai pirktu nepabeigtu māju? Jūs teiksiet, kas neriskē, tas nevinnē!? Daļēji piekrītu, bet ir lietas, kur steiga ir nevietā. Manuprāt, steigties nevajadzētu arī pērkot māju vai dzīvokli. Steigā var nepamanīt trūkumus.
Jau kādu laiku esmu ”liecinieks” vienam interesantam objektam. Objekts atrodas Jūrmalā, netālu no manas dzīvesvietas, tāpēc es labi varu novērot šī objekta augšanu. Ar ko objekts ir interesants? Pirmkārt, ar to, ka atrodas Lielupes applūstošajā pļavā. Pēc nosaukuma saprotat, ka pļava ik pa laikam mēdz applūst, un tā arī šī gada sākumā notika- viss objekts atradās ūdenī (bija arī sižets ”Panorāmā”). Pusmetru ”zem ūdens” bija pamati, sienas, garāžas automašīnām…
Otrkārt- objektu uzbūvēja uz būvgružu kaudzes, kura savukārt tika uzbērta uz ”plikas” zemes. Var jau būt, ka būvnormatīvi šādu variantu pieļauj, bet mana nojauta saka- objekts sēdīsies (ar visām no tām izrietošajām sekām).
Pēc gada sākuma uznākošajiem plūdiem un objekta ”mazgāšanos” tajos, cēlāji izdomāja savest tā pavairāk smiltiņas, lai noslēptu nesmukumu- tagad grunts ir uzbērta līdz pat slieksnim, lai gan mana nojauta atkal saka, ka nākamais kārtīgais pūtiens un tam sekojošie plūdi šo centību nenovērtēs un atkal objekts tiks ”mazgāts”.Skumji, bet šāds objekts- ”slapjā vietā” ar būvgružu uzbērumu un ļoti ticamu iespēju tuvākā nākotnē vairākkārtīgi applūst, pavisam drīz tiks ”iesmērēts” kādam ”laimīgam” pircējam, kuram pārdošanas brīdī tiks piedāvāts skaisti nošpaktelēts un nokrāsots gaišs miteklis ar skatu uz Lielupi. Vai ilgi būs tik gaišs skats? Nojauta (atkal) saka, ka nē- purvos audzē dzērvenes ne mājas!
Skumji ir arī tas, ka šādas kvalitātes mitekļi pēdējos gados ir pārāk daudz (lasīts, dzirdēts, redzēts). Iedomājos, ko gan varētu pastāstīt celtnieki, kuri piedalījušies šādu objektu celtniecībā- tur varētu parādīties interesanti fakti.
Sentēvi savulaik sedināja pamatus tikpat ilgi, cik tagad māja ilgi top!!
Ja šo parādītu mājas apsaimniekotājam, sekotu viens neizteiksmīgs “So..?” no viņa puses. Vairs pat lēti nopirkt nevar, lai pārdotu dārgi. Žēl, ka nepiedzimu gadus 10 agrāk, kā vārītos tagad un tad iegādātiem dzīvokļiem..
Jau tagad sūdzības tiek saņemtas, par to jau (Ķekavā vai kur?), kur tika saslietas jaunās kartonbūdiņas – itkā no ārpuses muki un feini bet no iekšpuses – te drūp apmetums, te šis tas plaisā, te vēl kaut kas – pēc laiciņa kad padzīvo…. pa Beztabu arī k-kas tāds bija.
Pa senču metodei celtās mājas stāv >100gadu un nekādu problēmu. Å odienas ātrajos tempos saceltajām ēkām dod 2gadu garantiju…
Uj, šis ir baigi foršais temats. Es zinu, ka 1) normālu ūdens cauruļu vietā tiek saliktas plastmasas caurulītes (jo lētāk un ātrāk kopā sastiķēt), kas neturēs spiedienu, 2) sienas tiek siltinātas tikai tais laukumos, kur klients varētu paskatīties – ir vai nav siltinājums, 3) privātmājām tek jumti, 4) daži ļautiņi iegrābās rindu mājās – nopirka un dabūja taisīt kapitālo remontu, 5) no stūriem mēdz vilkt aukstumu, jo redz noplēšot grīdas pamatni, zem tās atrodas milzīgs caurums. Tā varētu turpināt, nemaz neskaitot to, ka tiek iepirkti vislētākie materiāli, kas savukārt nozīmē, ka apmetums un flīzes var ātri novelties utt.
Vēl var piebilst par kanalizācijas akām- daudzviet tās priekš vairākdzīvokļu mājām uztaisa daudz par mazu (vai arī ”aizmirst” ielikt akām pamatni). Tas nozīmē, ka katru nedēļu būs jāsauc kakusūcējs.