Nosaukums: Šāntarāms
Autors: Gregorijs Deivids Roberts
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2013

Dažas dienas atpakaļ mani uzrunāja apgāds Zvaigzne ABC un piedāvāja ielūkoties drīz latviski iznākošajā grāmatā ”Šantarāms”, kur autors ir aprakstījis savu dzīvi pēc nokļūšanas Bombejā.

Vienīgā informācija, kas bija pieejama latviski, bija Zvaigznes mājaslapā, kur varēja nedaudz iepazīties ar autora dēkaino dzīvesstāstu:

Grāmatas autors Gregorijs Deivids Roberts (Indijā saukts arī par Šāntarāmu) ir dzimis Melburnā, Austrālijā. Notiesāts uz deviņpadsmit gadiem cietumā par virkni bruņotu laupīšanu, viņš izbēga un astoņus gadus dzīvoja Bombejā – tur viņš piedzīvoja mīlestības nepanesamo skaistumu, nodibināja bezmaksas klīniku vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem un pelnīja iztiku Bombejas mafijā, strādādams par dokumentu viltotāju, cilvēku un ieroču kontrabandistu un algotni. Kad viņu noķēra policija, viņš izcieta cietumsodu un pēc tam nodibināja plaukstošu multimediju uzņēmumu.

Nedaudz pastaigājot pa internetu, uzzināju, ka pirms dažiem gadiem bija pat doma par šo stāstu taisīt filmu ar pirmā lieluma Holivudas zvaigznēm, bet… diemžēl viss ir apstājies. Vai pavisam, vai tikai pagaidām, to laiks rādīs.

Tā kā man sanāca mazs pārtraukums starp Nobela grāmatām, tad nolēmu izmantot piedāvājumu un iepazīties ar gaidāmo grāmatu.

Iepazīšanai tika atvēlētas tikai pirmās sešas nodaļas (apmēram 90lpp). Ar ”tikai” es domāju to, ka prasījās vēl, jo stāsts ieintriģēja.

Nebija tā, ka ar pirmajām lappusēm aizrautos elpa no trakajiem piedzīvojumiem, kas, spriežot pēc autora dzīvesstāsta vajadzēja izpausties jau sākumā, bet pieļauju domu (nojausma saka), ka viss vēl priekšā- ja jau pats ir tik interesants tips un vēl apkārt ir tik raiba publika, tad bez spraigas sižeta līnijas neiztikt. Papildus azartu piedot fakts, ka tas viss ir noticis īstenībā.

Autoram meistarīgi ir izdevies uzburt Indijas pilsētas Bombejas ainiņas. Arī tēli ir pat ļoti uzrunājoši- noslēpumaini, neizprotami, traki, mierīgi… nu viss tieši tā kā jābūt labā grāmatas sākumā. Vienīgi tā romantiskā līnija sākumā ir pablāva. Bet, ko var gribēt no pirmajām nepilnām simts lappusēm- atlikušajām lappusēm ar kas jāatstāj!
Nezinu cik lappuses sanāks latviski, bet redzot, ka angliskajam izdevuma ir tuvu pie 1000 lappusēm, tad pieņemu, ka arī latviski sanāks tīri pieklājīgs ķieģelis.

Kā autors pats grāmatā minēja- viņam patīk visu pierakstīt. Visu un visur. Un pateicoties šai viņa īpašībai, tad arī ir iespējams lasītājiem nodot visu informāciju ar visām tām sajūtām. Piemēram, taksista linčošana bija tik spilgta, ka to varēja iztēlē vērot kā indiešu kinofilmu. Patika!

Nešaubos, ka pārējā grāmata arī man patiks un būs ja ne interesantāka, tad vismaz tikpat interesanta. Tā kā nekas cits neatliek, kā apbruņoties ar pacietību un gaidīt, kad varēšu turpināt lasīt par autora piedzīvojumiem Bombejā.