Pistole
Vienā jaukā dienā tika nolemtas laukos likvidēt lauku īpašumā malkas šķūnīti. Taisnības labad gan jāsaka, ka tas jau bija pašlikvidējies un veiksmīgi tēloja no sevis horizontālo šķūnīti. Tad nu kādā citā jaukā dienā tika sākta demontāža un jau pēc dažām demontažētām dienām šķūnītis bija transformēts jāņuguns izejmateriālos.
Veicot pēdējos novākšanas darbus (ar grābekli nokasīt sīkos atbirumus), tika atrasts viens šaujamais. Ar visu maku. Ja kāds/a var saskatīt kas tas par zvēru, tad droši var komentāros pasviest savu versiju.
Pagaidām tik nav īsta saprašana ko lai ar tādu dara. Iemest kādā netālā dīķī? Aprakt kādā bedrē? Uzdāvināt kādam? Aiznest uz policiju? Pārdot kolekcionāram/entuziastam? Aiznest uz vietējo novadpētniecības muzeju?
Lai gan par pēdējo- nez vai pistole varētu labi sasaukties ar novadpētniecību?
Atdot ar nevienam īsti negribas. Ja nu kāds izdomās to pamiekšķēt petrolejā, pēc tam nokrāsot melnu un doties uz banku baidīt tantes. Vai kinoteātrī tēlot zikovu. Vai vēl kaut ko izprātos. Tad man nāksies ar policijas onkuļiem atkārtot locījumus- nominatīvs, lokatīvs, akuzatīvs… un beigās izolatorā- pasīvs.
Noprotu, ka šobrīd šis priekšmets nav nēsāšanas/glabāšanas atļaujas cienīgs, bet… bet nevar jau zināt vai nevar to novest līdz šaušanai tuvai kondīcijai?
Tāpēc- ja nu kādam ir laba recepte, ko darīt ar šādu, pistolei līdzīgu priekšmetu, tad nekautrējaties- padalieties. Jo, tā īsti negribas ne mētāt apkārt, ne rakt nost.
obligāti ziņo policijai kamēr nav par vēlu! pat pēc skata nederīgi šaušanai ieroči var rādīt brīnumus, un tad jau tev ir pilns krimināllikuma pants par šo visu pasākumu. piereģistrēsi atradumu un tad domā. ja gribi paturēt un nav atļaujas (un visu kas ar to saistīts) tad viņu var padarīt šaušanai nederīgu (par papildus maksu).. var painteresēties pie uzpircējiem/muzejiem. bet nu pirmā lieta ko darīt – zvans policijai.
Pirms zvanīt policijai ir jābūt skaidrībai, ka tas tiešām ir šaujamierocis. Ne kāda rotaļlieta vai butaforija. Man pašam par to nav sajēga. Vadāt autiņā es to nekur negribu. Saukt policiju uz ellēpurvāratā laukiem… tā būtu valsts naudas izšķiešana.
Par zvanu ok- būs pēc svētkiem jāuzzvana un jāparunā.
Tieši nesen pirms kāda laika kaut kur lasīju par līdzīgu gadījumu, ka pārbūves vai nojaukšanas laikā arī tika atrasts “verķis”. Tur tajā publikācijā bija minēts, ka obligāti jāziņo policijai, tad no tevis viņu savāks, veiks ekspertīzi (pārbaudīs, vai nav veikti kādi noziegumi ar to…kā tīri praktiski to veic tādam “lūznim”, nav ne jausmas) un tad, ja nebūs šaušanai derīgs, tad atdos. Ja būs šausanai derīgs, tad sabojās, un arī atdos. Kaut kā tā.
Neapskaužu tos ekspertīzes veicējus. Viņiem nāksies pamatīgi pasvīst, lai kaut ko tur iztīrītu un tiktu līdz ekspertīzes veikšanai.
Ok, pēc svētkiem zvanīšu un tad jau ziņošu kas un kā.
Izskatās pēc TT, bet varu arī kļūdīties, stobrs varbūt pārāk norūsējis un pazaudējis formu, liekas, kaut kas liekas ne tā, bet manis teiktajam nevajag ticēt, šitā nav mana sfēra. Par policijām un ekspertīzēm – muļķības, nevienam šitie lūžņi neinteresē, neko ar viņiem nav iespējams izdarīt, pārdot var par dažiem latiem, varbūt desmitnieku, un arī vien tad, ja patrāpās kāds maniakāls iesācējs. Var mēģināt tīrīt ar elektrolīzi, ielikt plauktā un izdomāt kādu skaistu vēsturisku pastāstiņu, kā tas verķis nonācis šķūnītī. Rau, krievu oficieris nāca, nāca pie letiņu meitiņas, tad brālis neizturēja, ņēma mēslu dakšas un… Bet pistoli paslēpa malkas grēdā. Vispār prātīgāk būtu apjautāties šite: antik-war.lv, tur ir zinoši ļauži.
Pa ceineri labprāt tādu iegādātos savai kara relikviju kolekcijai, ja ir interese, padod ziņu. Par to policijas padarīšanu šaušanai nederīgu – to labāk izdarīt pašam, jo policija visticamāk izurbs caurumu pašā redzamākajā vietā, sabojās visu paskatu.
Moš TT. Mans vecaistēvs, kad atnāca no kara Sarkanajā armijā, arī TT līdzi atnesa, kaut kur bija sasēņojis, jo parastajiem ierindiekiem jau laikam nedeva. Nodot, atstājot dienestu 1945. gadā, kas bija obligāti, bija žēl. Bet nu nevienam rādīt arī nevarēja, padomju laikā par to varēja pamatīgās problēmās iedzīvoties. Tā šaujamais nostāvēja šķūnīti, laikam pat eļļā un samērā normālā kondīcijā. Vecaistēvs nomira, bet vecaimātei tas stroķis besīja, viņa, šķūni tīrot, viņu kaut kur zemē nometa mitrumā. Tā pistole norūsēja diezgan labi.
Iespējams, šai līdzīgs liktenis. Atnesa mājās no kara, bet nebija kur likt un tā arī aizmirsa.
Uz kaļķa strūklu aidā
Browning M1922 modelis, retums.
Par to modeli ir stingra pārliecība?
Ja jau rets, tad jācer, ka policija (šodien sazvanījos) nepaņems savā kolekcijā, bet atstās man kā riekstu dauzāmo :)
Uldis: un ko šie teica? Paši brauks pakaļ vai Tev jāved?
Paši atbrauks pakaļ un savāks.
Mēģināšu šodien apkopot vakardienas sarunas un papildināt rakstu ar policijas viedokli.