Ja man kāds jautā- ko es domāju par savu pensiju, vai krāju vai rēķinu, es pārliecinoši atbildu, ka manai paaudzei pensijas nespīd. Tāpēc to nerēķinu. Un par to nedomāju.

Pēdējo reizi par savu pensiju iedomājos kādu nedēļu vai divas atpakaļ, kad braucu ar mašīnu un klausījos radio. Skanēja pārraide no sarunu festivāla ”Lampa” ar kādu bankas pārstāvi (vai arī viņš tika intervēts?), kurš kaislīgi stāstīja, ka tagadējā trīsdesmit un četrdesmitnieku paaudze ir dzimusi laimes krekliņā un viņiem ir visas iespējas sakrāt sev vecumdienām kolosālu pensiju. Laikam visa sāls bija iemaksas trešajā pensiju līmenī.
Runa jau bija pārliecinoša un labi atstrādāta, tikai man visu laiku acu priekšā stāvēja visādas demogrāfiskās prognozes, iedzīvotāju skaita izmaiņu līknes un tamlīdzīgas lietas.
Bet ja nu es kļūdos? Ja nu līknes jau sen iet augšup? Ja nu tas runātājs stāsta taisnību? Nu ko- uztaisām ātru pārbaudi ar paviršiem cipariem un virspusējiem kopsavilkumiem. Veram internetā Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat mājaslapas un lūkojam nākotni.

Proti, šodienas četrdesmitgadnieki pensijā ies pēc 25 gadiem. Tas ir 2043.gadā. Jo pensijas vecums ceļas katru gadu par trim mēnešiem, līdz sasniegs 65 gadus.
Tātad, jāiet skatīties, kas Latvijai un tās iedzīvotājiem tiek prognozēts 2043.gadā:

Iedzīvotāju skaits 1 566 615.
Tajā skaitā:
Bērni (līdz 18 gadiem) 284 341
Pensionāri (65 gadi un vecāki) 467 808
Citi pensiju saņēmēji* 124 500

*šos datus es neatradu, tāpēc atstāju 2018.gada datus.

Tātad strādājošie ir visi pārējie- 689 966

Salīdzinām ar esošo gadu:

Iedzīvotāju skaits 1 934 379.
Tajā skaitā:
Bērni (līdz 18 gadiem) 363 207
Pensionāri 390 661
Citi pensiju saņēmēji 124 500

Izrēķinām, ka šogad strādnieku ir 1 056 011.

Protams, tagad varētu spekulēt ar jautājumu par to, cik tad viens strādājošais var sagādāt naudu pensionāriem, bērniem, budžetniekiem. Var jau būt, ka nākotnē viss būs produktīvāk un ražīgāk. Kas to lai zina. Tik tā strādājošo un bērnu+pensionāru attiecība 2043.gadā neizskatās tik mīlīga (1:1,27). Drīzāk vēstoša, ka pensionēšanās vecums būs vien jāceļ. Vai arī jāpiespiež pensionārus palikt darba frontē vēl dažus gadus ilgāk. Kā nekā katru gadu tā varētu ietaupīt 22-25 tūkstošu pensiju.

Tikai te ir nākamais jautājums- cik tad ilgi dzīvosim pensijā? Ja man ir jākrāj vecumdienām, bet vecumdienās pensijā nelaidīs, tad jāsāk domāt, ka tam Lampas runātājam visa runāšana bija vien bankas reklāma noguldījumu piesaistīšanai.
Un te atkal skatāmies prognozēs- šodienas četrdesmitgadniekiem paredzamais mūža ilgums ir 32,3 gadi vīriešiem un 40,8 gadi sievietēm. Tātad, rupji rēķinot- veči, jums pensija spīd vien 88 mēnešus (laba opeļa līzinga termiņš, ne). Ja nepacels vecumu. Ja pacels, tad … tad sākam jau tagad atmest smēķēšanu, dzeršanu, ēdam veselīgi un guļam 12 stundas diennaktī. Vēlams arī diendusu. Jo vēlāk būs vajadzīga duka, krampis un skaidra galva.

Nepārprotiet- es nevēlos aģitēt pret pensijām, sociālajiem nodokļiem vai nodokļiem vispār. Vai sēt paniku. Tikai vērst uzmanību pašiem paskatīties cik tā nākotne ir rožaina un vai visi tie pensionāru jaukumi nav sarakstīti tikai banku izdotajos pensiju bukletos.

Manuprāt, šodienas četrdesmitgadniekiem (un jaunākiem) un droši vien arī piecdesmigadniekiem, ir jānoskaņo sevī doma, ka viņiem būs mūža darbs. Vai arī jau laicīgi jāapgūst kāds vecumdienām piederīgs arods, vai arī jāiegādājas kāds īpašums, kas nesīs augļus vecumdienām.