Jāsaka gandrīz kā pulkvedim- neviens man nezvana. Un līdz ar to arī netīši nepapildina bloga podkāsta sadaļu. Vispār, par to ir prieks (ka nezvana). Un ar prieku jādalās. Tāpēc nolēmu, ka pašam vien ir jāpildina podkāstu sadaļa un jāmēģina ierunāt kaut kas tīši. Varbūt, ka sanāk. Ja nesanāks, tad vismaz sanāks treniņš.

Un kā gan lai notur interesi par savu podkāstu, ja ne ar seksa palīdzību. Vismaz ar pirmo pašierunājumu. Tad nu ņēmu un sameklēju kaudzīti ar grāmatām (paldies internetam) un izšķirstot sameklēju tos pikantākos fragmentus. Un nolasīju. Bija grāmatas, kuras gribēju, bet nedabūju, jo kāds jau bibliotēkās tās bija savācis uz mājām lasīt (izrādās- ejoša lasāmviela). Bet labi vien ka tā. Citādi podkāsts būtu jātaisa sērijās (negribēju) vai izstieptos smagi virs divām stundām.

Nekāds īpašais mērķis šim podkāstam nav. Vien palasīt priekšā grāmatas. Varbūt pie reizes atvērtu cilvēkiem acis un viņi beigtu pie erotiskās literatūras ķiķinoši likt Dekameronu. Nu nav tur 21.gadsimta cilvēkam nekā tāda, kas būtu erotisks. Ja kāds mēģina tēlot no sevis erotu un atsaucas uz Dekameronu, tad vai nu viņam ar erotiku ir plāni vai arī viņš šo grāmatu nav lasījis. Vai arī abi varianti.

Podkāsta garums ir tuvu pie 100 minūtēm. Bija man doma iepīt iekšā vēl šo to piebilstamu pie katras grāmatas (dažām sanāca), bet tad jau būtu divas stundas un tas vairs nebūtu ok. Tāpēc atteicos. Tāpat jau nav ok, bet nolēmu nedalīt sērijās un nesaīsināt grāmatu sarakstu. Vien atteicos no dažiem uzšķirstītiem fragmentiem.

Par publicēšanu vēl līdz pēdējam šaubījos (joprojām šaubos) un bija doma norakstīt to visu treniņam, bet beigās nospriedu, ka labākais treniņš ir ja viss notiek dzīvajā.

Ko secināju? Pirmais- vajag normālu mikrofonu. Tā runāšana caur portatīvo nav feina (balss pazūd, fons, motorollers,….). Un vēl- runāt ir daudz vieglāk nekā lasīt. Daudz vieglāk. Jā, arī editēt savu ierunājumu var līdz nemaņai. Un tāpat nekad nebūs tā, ka patiktu. Bet vienreiz jau jāliek punkts.

Vai rezultāts ir tāds, kādu es gaidīju? Nē, ne tuvu! Bet kā treniņš un vieta, kur pavērot sevi no malas ir pat ļoti laba.
Vēl bija interesanti redzēt kā ar laiku mainās tonis un ar kādiem vārdiem un darbībām autori savos darbos attēlo seksu.

Ko es sagaidu no podkāsta klausītājiem? Laikam jau pacietību noklausīties visu līdz galam (zinu, zinu- naivulis). Ja vēl izdodas ielikt kādu komentāru no sērijas- patika, nepatika, iesaku vēl šādu darbu, [ne]gaidām nākamo podkāstu, tad jau būtu pavisam labi.

Laikam vēl tik jāpasaka, ka ne visi grāmatu fragmenti ir klausāmi kopā ar vecmāmiņām.

P.S.
Galvā gruzd doma, ka vajadzētu ņemt un podkāstos likt pašlasītus fragmentus no grāmatām. Tādus īsus un grāmatu raksturojošus. Un neizstiept garākus par pusstundu. Tikai- nez vai izdevniecības un autortiesības man to ļaus darīt.

Podkāstā izmantotās grāmatas:

1001 nakts pasakas
Apulējs- Zelta ēzelis
Džovanni Bokačo- Dekamerons
De Sads- Justīne. Jeb tikumības nedienas.
D.H. Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais
Emanuēla Arsāna- Emanuēla
Viktors Eglītis- Izlase (dzejolis Dionīsijas)
Dace Rukšāne- Beatrises gultas stāsti
Kristīne Ulberga- Zaļā vārna
Paulu Koelju- Sānsolis
Zuzana Kubelka- Ofēlija mācās peldēt
Niks Keivs- Bannija Manro nāve
Aleksandrs Puškins- Slepenās piezīmes
Elfrīde Jelineka- Klavierētāja
J T Līrojs- Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu
Īva Enslere- Vagīnas monologi
Ginters Grass- Skārda bungas
Silvija Deja- Ievijos tevī
Sofi Oksanena- Attīrīšanās
Ingere Frīmansone -Kailo sieviešu sala
Ksavjera Holendere- Priekameita
Marina Andersone -Pakļāvības svētnīca
E L Džeimsa – Greja piecdesmit nokrāsas