Pats divdesmit pirmais podkāsts, jeb detox plāksteri pēdām.
Gāju es pa vējaino un pilsētas trokšņiem piesātināto ielu, kad mani sasniedza zvans- meitene no kādas iestādes man laipni apvaicājusies par manu laiku, ņēmās sākt sarunu.
Un saruna izvērsās gana interesanta, jo uzzināju, ka ir tādi pēdu plāksteri, kas tev izsūc visu slikto, ļauno un toksisko, ka vieta pie Tā Kunga labās rokas jau rezervēta (piedod Jēzu, nāksies pabīdīties).
Diemžēl saruna, lai arī īsa- 5min ar astīti, sanāca ļoti sūnaina. Un viss dēļ sliktās ieraksta programmas un pilsētas trokšņiem. Arī vēja. Tāpēc es atvainojos. Bija jau doma nepublicēt, bet pārāk jau interesants produkts gadījās.
Tāpēc veikšu sīku sarunas atstāstu.
Meitene uzsāka sarunu ar jautājumu vai es zinu, ka organismā uzkrājas toksīni no visādiem sliktiem ēdieniem un dzērieniem. Tēloju muļķi un saku- nezinu. Tad nu meitēns ņemas lasīt tekstu no lapas ar Stīvena Kinga cienīgiem epitetiem- toksīni tevi noindēs, pārstās funkcionēt visādi orgāni un novītīs tas, kas var novīst.
Mēģināju viņu pārtraukt ar aicinājumu ķerties uzreiz vērsim pie ragiem. Meitene ķērās- piedāvāja man plāksterus pēdām, kuri visu nakti tur pielipināti, man izvilks toksīnus un visu indi. Uz maniem neticīgajiem jautājumiem- vai tiešām caur pēdu viss arī aizies, meitene atbildēja apstiprinoši un tikai apstiprinoši. Pats redzēšot- plāksteri no rīta būs melni, bet man dvēsele kā dimanta oliņa. Un tas melnums nebūs manu netīro pēdu nopelns.
Pat alkohola kaitīgo ietekmi pa nakti izvilks ka nemetas- ne pohu, ne promiļu. Tā kā man neticība ieņēma aizsargpozu, tad teicos pameklēt internetā plašāku informāciju. No ticamiem avotiem. Kā nekā meitene teica, ka viss ir zinātniski pierādīts. Tāpēc sarunas beigās palikām pie tā, ka meitēns man uzzvanīs un mēģinās tomēr nopārdod šos detox foot plāksterus par kaut kādiem 19 eiro. 5gab uz mēnesi. Vai testa versiju ar mazāk plāksteriem.
Atzvanīja pēc dažām stundām, bet es viņu sarūgtināju- pateicu, ka nebūs no manis pircējs. Pat ne testa versijai.
Pēc tam apskatījos internetā, ko par šiem plāksteriem saka tīkls. Un sadrūmu- izrādās, ka tā ir masveidīga produkcija ar dažādiem variantiem, nosaukumiem, modifikācijām. Nu īsta paralēlā pasaule par kuru es nebiju informēts. Nekas, tagad esmu. Bet tāpat drūms paliku- tiešām cilvēki šito pērk, liek pie kājām un šādi attīra sevi no toksīniem? Vispār baisi.
Diemžēl – bet pērk. Tāpat kā Kosmodisku…
Interesanti, ko tur liek klāt, lai tas plāksteris melnētu? Kaut ko, kas sviedru ietekmē melnē, pieļauju
Pieļauj domu, ka tajā plāksterī notiek kaut kāda oksidēšanās vai kas tamlīdzīgs. Droši vien iepakoti hermētiskās pakās un pēc attaisīšanas paliktu melni vienalga pie kuras vietas pieliekot. Vai nemaz i nepieliekot :)
Visiem gribas dzīvot ilgāk, būt skaistākiem un atļauties vairāk. Līdz ar to, ja tiek piedāvāts jebkas, kas to nodrošina, tad, protams, tas tiks pirkts. It sevišķi ņemot vērā cik stulbs ir aritmētiski vidējais aborigēns.
Neliels citāts iz gudriem vīriem:
“Real detoxification takes place in the liver, which modifies the chemical structure of undesirable substances. The modified substances then circulate through the bloodstream to the kidneys, which filter them into the urine. The skin has no involvement in this process and is not an organ of detoxification.” -Stephen Barrett, M.D.
Miglaini atceros ka to pašu mācīja arī ~~5 klasē, bioloģijā par cilvēka ķermeni.
Tad jau biznesam durvis vaļā- vajag tik pārlasīt bērnības pasakas un viss notiekas :) dzīvības un nāves ūdens, trīs saules mati, Meža mātes koka sprungulītis, vista, kas dēj zelta olas, galdiņ klājies… :)
Nu, ar galdiņu varētu būt grūtāk. Iespējams, tas paliktu melns, bet diez vai klātos. Ja nu vienīgi ar zaļu pūku :) Runājot par ārstēšanu caur pēdām nāk prātā viena ceļotāja stāsts. Manuprāt, viens no šitiem plostu vientuļbraucējiem- Heijerdāls jau nu ne, bet laikam Viljams Villis. Kaut kur tropu mežos vietējais šamanis šo ārstējis, liekot pie pēdām uz pusēm pāršķeltu dzīvu papagaili. To biš, papagailis bija dzīvs, kad viņu šķēla (brr…). Pirmās rezes papagaiļa iekšas palikušas zili mellas, bet vēlāk, jo labāk pacients juties, jo gaišāks bijis arī papagailis. Kamēr izārstējis. Tā kā- kaut kas tur tomēr varbūt ir…
nu re, ko dara karstais laiks- nelīdz ne plāksteri, ne papagaiļi. AIzmirsu stādīties priekšā- tak Fledis jau, Fledis
Nu vot- ieminējies par ceļotāju, papagaili un iedevi autoru…. Nācās sameklēt grāmatu (Vecums nav šķērslis). Sameklēju arī, ka manā bibliotēkā tā ir pieejama. Tagad būs jālasa :)
Njā, tikai vai tas bija “Vecumā…” vai tajā pirmajā grāmatā par braucienu ar Septiņām māsām… Proti, ja tas vispār bija Villiss… :)
Tagad jau par vēlu :) rīt vai parīt došos uz bibliotēku un ja atradīšu plauktā, tad arī redzēs- būs šķērēti papagaiļi vai nebūs :)
Nu, ja vientuļie plostotāji patīk un “Vecums…” vēl nav lasīts, tad izlasīt nav ne vainas. Bet papagaiļi ir pirmajā grāmatā “Ar plostu pāri okeānam” (LVI 1961). Darbības vieta- Gvajāna. Kaite- dzeltenais drudzis.
“Nēģeri paņēma varavīksnes krāsās zaigojošu, zilu Amazones papagaili, dzīvu pārdalīja divās daļās un katru no tām- pilnīgi jēlu, ar karstu gaļu un asinīm un vēl trīsošām iekšām- pielika man pie kailajām kāju pēdām. Putna gaļu cieši notina ar kāda džungļu auga lapām un nosēja ar vīteņiem. Kad pēc trim stundām pārsēju noņēma, papagaiļa veselīgi sārtā miesa bija tumšā, indīgi zaļā krāsā. Tad pārdalīja citu papagaili un atkal pielika man pie pēdām. Pēc daudzām, vairākas dienas ilgstošām, trīs stundu garām procedūrām gaļai vairs nebija tik nepatīkams izskats.”
Paldies par info. Tagad jāskatās, ko teiks bibliotēkas.