Pirms nedēļas nogales mani sasniedza kārtējais zvans- Tele2 vēlreiz mēģina mani izšķirt ar Biti.

Tante, rūpīgi lasot savu tekstu, mēģina mani pārliecināt, ka pie viņiem būs jaukāk. Par to jaukāk grūti spriest, bet nedaudz lētāk kādu laiku būs gan.

Saruna ilga apmēram 18 minūtes, bet līguma slēgšanas detaļas es atļāvos izdzēst (beigu daļa). Neizdzēstajā daļā palika mēģinājums saprasties ciparu valodā un tantes apjēgums, ka Uldis rakstās bez garumzīmes (paceļ roku, kurš vēl raksta Ūldis?). Ieklausieties kā pēc tam tante izrunāja Uldis. Tik īsi! :)
Jā, vēl sarunā var dzirdēt, ka viņiem laikam ir dots uzdevums- lai vai kas, bet tas teksts no lapiņas ir jāpiebeidz. Vienalga, vai klients piekrīt pirmajā teikumā vai divdesmitajā, bet teksts ir jānolasa. Tas nekas, ka frāzes atkārtojas un sanāk neveiklas kombinācijas, bet galvenais ir kaut ko pateikt.

Beigās, pēc nevajadzīgās daļas izdzēšanas, palika 8 minūtes. Un vēl palika sajūta, ka šī ir pēdējā reize, kad es telefoniski dāļāju savus datus. Vienalga vai Tele2, LMT vai Bite vai jebkurš cits. Pēc sarunas palika doma, ka otrā drāts galā var būt arī kāds sliktais un mana telefoniskā grēksūdze var sāpīgi atspēlēties. Tāpēc, visi telegrāfisti– ja vēlaties ar mani slēgt līgumu, tad izdomājiet citu veidu.

P.S.
Šodien varētu būt arī zvans no Bite ar mēģinājumu nelaist mani projām. Iepriekš viņiem izdevās.

1+