Izskatās, ka Viasat tomēr nav mani izmetis no saviem tālruņu sarakstiem un ik pēc pusgada mani sazvanīs (iepriekšējā saruna ir dzirdama šeit) kāds vai kāda un turpinās mēģināt mani pieskaitīt pie savējiem.
Pagaidām nebija izdevies. Un arī pēc šīs sarunas neizdevās.

Faktiski, šī paša saruna arī neizdevās- ne varēja normāli parunāt, ne arī ierakstīties. Tikai pirmās 4 minūtes ierakstījās un pārējās 6 diemžēl nē.

Šajās pirmajās minūtēs meitene centās vienkārši nolasīt savu tekstu un tad jau redzēs- spiedīšu es ”Like” vai nē. Sapratu, ka man jāmēģina ņemt aktīvu dalību sarunā, jo citādi baigi jocīgi izklausās- piezvana, lai izteiktu piedāvājumu, bet tas piedāvājums rezultējas sausā teksta nolasīšanā. Protams, es neesmu speciālists, bet man liekas, ka ar klientu ir jāveido dialogs, kurā klientu var smuki ievirzīt vienā vai otrā virzienā. Un tad jau, skatoties pēc virziena un sarunas gaitas, mēģināt iepīt kādu savu pinamo.
Nevis tā- bāc, pa pieri ar A4 tekstu. Nez vai vispār kāds ir tik pacietīgs un to visu arī klausās?

Nekas jau diži sakarīgs neiznāca (kā parasti)- joprojām Viasat spiež uz 24 mēnešu līgumu, Zelta paku, cenas nemainīgumu šī līguma laikā, daudz labāku kvalitāti kā konkurentiem, plašāko izvēles iespēju, pašu veidotus raidījumus, utml.

Mēģināju oponēt, ka Lattelekomam un Sabiedriskajai televīzijai ar tā kā ir pašiem savi raidījumi un tas nu gan nav nekāds grandiozais Viasata pārākums. Tad tante uzreiz pārgāja pie kanālu kvantitātes un kvalitātes- viņiem ir gan vairāk, gan labāk uztverami, nekā Lattelekom kabeļtelevīzijai (šiem tagad ir arī kabeļtelevīzija?).

Sakarā ar tantes apgalvojumu, ka viņi līguma darbības laikā nemainīs cenu, nolasīju viņai līguma 9.punktu no Viasat paša mājaslapas– par to, ka viņi var mainīt cenu, tad, kad viņi grib.

Mēģināju vēl kaut ko izspiest no šis sarunas, bet tā kā tantei uz beigām galīgi bija aptrūcies sakāmais un tā viņas frāze, ka: ”mans uzdevums jau jums ir tikai piedāvāt”, galīgi pavilka šai sarunai apakšā svītru.

Vismaz vairs nebija par ko runāt, jo tante ne jau gribēja piedāvāt, bet tikai informēt.
Jo pašā sarunas sākumā, pasakot, ka man nav televizors, tante, pēc īsa apmulsuma brīža, satvēra grožus un- aidā!, nemaz neiedomājās, ka tālākais piedāvājums ir bezjēdzīgs. Vismaz šādā izpildījumā. Jo es nevaru paņemt Viasat televīziju, ja man nav televizors. Ja viņiem būtu kāds subsidēts tēvē, tad vēl varētu tālāk runāt.
Protams, protams- ja jau sazvanīts ir un vēl klausās, tad jānoreklamē savs produkts ir līdz galam.

Laikam šo sarunu es droši varēju nelikt, jo ne neaprautajā, ne aprautajā sarunas daļā nebija nekādu jaunumu- tāpat 12,85mēnesī uz 24 mēnešiem. Nekā jauna. Vienīgi tas dekoders, ar ko viņi ļoti lepojoties, izklausījās iepriekš nedzirdēts.