Šodien piezvanīja meitene no LMT, laikam stādījās priekšā kā Polina, un mēģināja man piedāvāt izmēģināt LMT 4G rūteri mājas vajadzībām.
Saruna tik vien sanāca cik ietilpst nepilnās četrās minūtēs, jo ne meitēns pats zināja, ko piedāvā, ne arī vēlējās beigās ar mani parunāt pēc manas juridisko pantu cilāšanas.

Bet jāatzīst, tekstu iekalusi bija galvā- lai vai kas, tā uzreiz nober par bezmaksas piedāvājumu, servisa meistaru un ko tik vēl ne. Uz manu jautājumu vai tad tiešām man, piekrišanas gadījumā, nekas nebūs jāparaksta, viņa diezgan pārliecināti pasaka- nē! Uz manu pārjautājumu- vai tiešām?, Polina nolēma pakonsultēties un man pārzvanīt. Pārzvanīja un pateica, ka būs gan līgums (kāds brīnums!). Bet tās četrpadsmit dienas tāpat paliek spēkā- ja nepatiks, varēšu atteikties. Tā kā mani piesauktie likumi nosita viņai apetīti tālākai sarunai, tad tā arī viss beidzās.
Bet par cenu tā arī nepateica. Arī par burvīgajām iespējām. Nemaz nepajautāja vai viņu 4G mani sasniedz (ja nu es dzīvoju ellēpurvārātā?). Kāpēc LMT ir labāks par Lattelecom. Utt….

Ko lai saka- švaki jūs, LMT, sagatavojat savus darbiniekus. Un vēl švakāk izskatās jūsu, jau cikturtosgadus, piekoptā taktika- mēs te pa velti, dāvinām četrpadsmit dienas, mums nav žēl, mēs par jums rūpējamies… Vienkārši čurā virsū un sauc to par lietu! Ehh, sen jau bija laiks jums pieaugt.

Ne vārda par to, ka man kā patērētājam ir tiesības atteikties! Būtu kārdinājuši ar to, ka likums mani aizsargā šīs četrpadsmit dienas; es neko nezaudēšu, ja piekritīšu; maksu par pakalpojumu rēķināsim no piecpadsmitās dienas, utml. Jums taču ir vesels stāvs, kas pīpē visādas gudras domas un saukļus. Lai izdomā ar ko nomainīt šādu klientu čakarējošu piedāvājumu.
Jā, un pie reizes sagatavojiet labāk savus darbiniekus, lai viņiem vieglāk strādāt.