It kā sevi uzskatu par tīrīgu un kārtīgu būtni, bet ik pa laikam kāds cenšas šo manu uzskatu iedragāt. Tas notiek, kad atverot kādu auzu vai citu graudaugu pārslu paku, man pretī raugās dažādu attīstības pakāpi sasnieguši nevēlamie īrnieki- pārtikas kodes. Protams, visa putras paka tā arī neuzvārīta aiziet atkritumos. Un tā ik pa laikam nācās palikt bez griķiem, grūbām, mannas … . Stulbi jau ir- atnes mājās paku ar kādiem nebūt putraimiem, uzvāri savu tiesu un pārējo saber cieši (!) noslēgtā traukā. Bet nākamajā reizē, atverot šo trauku, tev pretī raugās vai nu bārkstaini savēlumi, vai kāpuri vai arī jau spārnains īpatnis. Ņammmī!

Vienu brīdi jau apsvēru domu nopirkt pēc iespējas mazāku iepakojumu un to arī fiksi visu izlietot. Bet galu galā- cik tad ilgi no vietas ēdīsi tos griķus vai auzu tumi?

Sameklēju internetā glītu LTV 4.studijas raidījumu par šādu pašu tēmu. To pašu video ieliku arī sava raksta beigās.

Izrādās ir divi varianti, lai tiktu vaļā no pārtikas kodēm:

-nopirkto produkta paku uz diennakti atsaldēt saldētavā;

-to pašu produktu ielikt cepeškrāsnī uz 60 grādiem pakarsēties.

Abos gadījumos kukaiņa olas būs pagalam un varēs nesatraukties, ka savam, jau virtuvē esošajam, kukaiņu bariņam piepulcināsi jaunus kolēģus. Es izvēlējos saldēšanu, manuprāt, ērtāks paņēmiens- ieliec nopirkto paku un aizmirsti.

Protams, vēl jau ir jāiztīra visu virtuve. Kārtīgi. It kā jau to izdarīju, bet izskatās, ka nepieciešama atkārtota tīrīšana (profilaksei). Un galvenais- izmazgāt un izsaldēt (turpat saldētavā) arī produktu uzglabāšanas traukus un katru jauno nopirktu graudu paku arī noturēt saldētavā. Tad būs droši, ka nākamreiz tiksi pie putras.

Pagaidām man jaunajos pirkumos neviens vēl nerāpo (tpu, tpu, tpu). Tā kā savā žēlīgajā taupībā neizmetu pirms tīrīšanas ārā visu, ko vajadzēja izmest, tad kādu lidoni vēl skapī manīju. Vai arī pie vainas tas, ka kādus produktus atstāju oriģinālajos iepakojumus (smuka, ērta kastīte). Nekas, cikls tiks atkārtots. Līdz uzvarai.