Pārtikas cenu kāpums mūsu ģimenes budžetā jeb pārtikas groza izmaksas desmit gadu garumā.

Gada sākums blogā parasti bija tas laiks, kad veicu visādus iepriekšējā gada skaitļu un faktu kopsavilkumus, bet tā kā iepriekšējais gads nebija tāds, kuru vēlētos caurskatīt un kur nu vēl kaut ko no tā savilkt, tad nolēmu šoreiz bez visa tā iztikt. Bet- daba nemīl tukšumu. Tādēļ nolēmu kopsavilkt ģimenes pārtikas izdevumus. Lieta tāda, ka jau no 2002.gada aktīvi pierakstām ģimenes izdevumus un ienākumus. Tas palīdz disciplinēt finanses, plānot izdevumus un redzēt dažādas kopsakarības. Tiesa, ne vienmēr tas viss ir izskaidrojams, bet citreiz jau pietiek ar interesantumu vien.

Šoreiz gan interesantumam nāca līdzi vēlme pārbaudīt cik tad tas pārtikas pieaugums ir liels. Tas, ka cenas pārtikai aug strauji, tas ir skaidrs, bet bija jāpaskatās, kā tas izskatās parastai Latvijas ģimenei.

Apskatīju pēdējos desmit gadus (senākus neņēmu, lai nav jāpārrēķina lati) un savilku visus ciparus kopā. Paši skaitļi nez vai ir interesanti, tāpēc skatījos tikai pieaugumu (procentos).

Tabula izskatās apmēram šāda (2014.gads=100%):

It kā viss vienkārši- kas 2014.gadā maksāja 1 eiro, tas desmit gadus vēlāk maksāja 1,75 eiro. Interesanti ir arī tie lēcieni- trīs pirmie gadi līdzīgi, tad 16 procentīgs lēciens. Pēc tam uzreiz lēciens par 21 procentpunktu, kas ilgst pāris gadus. Un tad atkal lecam- šoreiz par 27procentpunktiem. Pēc pāris gadiem lecam atkal, šoreiz par 10-12 procentpunktiem. Un tad katru gadu plusojam klāt 2-3 procentpunktus. Jāpiebilst, ka nekas nemainījās ne ģimenes stāvoklī (bērni aug un vecāki noveco ), ne pirkuma paradumos (pamatā lielveikali, pa retam zemnieki).

Nav jau tā, ka sākām ēst vairāk. Drīzāk pēdējos divos trīs gados samazinājām izdevumus visādām ēdmaņām un dzermaņām– teju nonullējām alkohola patēriņu (kas tā jau bija neliels) un vēl nedaudz vairāk piedomājām pie pārtikas iegādes un ēdienreižu plānošanas. Bez tā pēdējais lēciens būtu ievērojami lielāks.

Te laikam prasītos kādi secinājumi. Tik… ko te secināt? Pārtikas ražošanai un tirgošanai mums pietrūkst konkurences. Lidls ienāca un ātri vien pielāgojās lielākiem cipariem. Vai te ko glābs Ekonomikas ministra plāns? Manuprāt, nē. Drīzāk gan kaut ko sabojās. Lielveikali cenas nemazinās, tas skaidrs. Vienīgi, ja valdība nāks pretī ar PVN mazināšanu vai pat 0 likmi, tad varētu mazliet piebremzēt nākamo pārtikas cenu lēcienu. Visādi citādi ir pašam vairāk jāplāno ēdienreizes un vairāk jāpievēršas zemes darbiem (lasi- jāaudzē pašam).