Hulija Navarro

”Svētā līķauta brālība”

Dienas Grāmata, Rīga, 2007, 440 lpp

Julia Navarro

”La hermandad de la sabana santa”

2004

Par grāmatu-

Pēc ugunsgrēka Turīnas katedrālē tiek atrasts pārogļojies līķis – vīrietis, kuram turklāt krietni pirms negadījuma izgriezta mēle, – un šis nav vienīgais savādais negadījums katedrālē daudzu gadu laikā. Pie izmeklēšanas ķeras mākslas priekšmetu pazinējs Marko Valoni, kurš ir pārliecināts – gan šis, gan citi negadījumi katedrālē ir saistīti ar Turīnas līķautu, uz kura ir redzams no krusta noņemtā Kristus attēls.

Gan grāmatas nosaukums, gan uz pēdējā vāka esošais apraksts vēstīja, ka varētu sanākt interesanta lasāmviela- reliģiskas brālības, baznīca, noslēpumi, mistika un visam pa vidu vēl vēsturisku faktu piejaukšana. Viss izklausās tieši tik labi, lai noskaņotos uz interesantu lasīšanu. Tāda tā ari bija, bet jāatzīst uz beigām rakstniecei laikam pietrūka kārtis- viss tika nonivelēts līdz vienkāršam mazbudžeta Holivudas grāvēja līmenim- vairs ne miņas no sākumā esošās intrigas un lasītprieka.

Grāmatas beigas tik ļoti nesabojāja to, lai varētu teikt, ka nav vērts lasīt. Ir! Ir pat ļoti interesanti un aizraujoši lēkāt no vēstures uz mūsdienām un meklēt sakarības starp vēsturē minēto un tagad notikušo.

Mazliet vairāk biju gaidījis tieši ko vairāk par Turīnas līķautu, nevis par to, kā tas tiek slēpts un sargāts. Taisni vai prasījās kādu mistisku notikumu iepīšanu tieši mūsdienās, lai grāmatas notikumus pataisītu vēl dinamiskākus un aizraujošākus. Savādāk dažbrīd izskatās, ka Turīnas līķauta vietā varēja būt jebkurš cits reliģisks vai mistisks atribūts un līķauts grāmatas nosaukumā ir ietverts tikai tā atpazīstamības pēc.

Nezinu cik labi autorei sanāk strādājot savā arodā žurnālistikā, bet grāmatas viņai padodas rakstīt. Vismaz tik daudz, lai ieintriģētu mani pieķerties vēl kādai viņas sarakstītai grāmatai.