sarasvati_smiltis.jpg

Risto Isomeki

‘’Sarasvatī smiltis’’

Dienas Grāmata, Rīga, 2007., 303lpp

Risto Isomaki

‘’Sarasvatin hiekka’’

2005

Par grāmatu-

“Sarasvatī smiltis” ir ekoloģisks trilleris un tā izejas punkts ir reāls notikums: 2001.gadā Indijas rietumu piekrastē jūras dibenā tika atrastas lielu pilsētu drupas. Ledāju pētnieks soms Kari Alanens nejauši atklāj faktoru, kas pārsteidzošā kārtā apvieno Kambejas līča drupas, Grenlandes kontinentālos ledājus un Bahamu salu lielos, mistiskos akmens bluķus. Drīz vien kļūst skaidrs, ka tagad patiešām izšķiras cilvēces nākotne. Bet vai zinātniekiem ir gana daudz laika? Vai šīs zemes varenie spēs pietiekami ātri pieņemt pareizos lēmumus un vai ar to maz būs līdzēts?

Grāmata lieliski parāda, ka viss pasaulē ir saistīts- gan ziemeļos ledus klajumos pēkšņi izzudis ezers, gan Indijas piekrastes ūdeņos atrastas senas drupas. Gan senatnē piedzīvotas un nākotnē paredzamas dabas katastrofas. Cilvēki mēģina mazināt savas darbības sekas, bet vai nav par vēlu?

Smalki aprakstītie notikumi un grāmatas varoņu- zinātnieku domu gājieni un dialogi, liecina, ka autors šo lauciņu pārzina ļoti labi un tas nav tikai pliks fantastiskas romāns. Drīzāk to varētu dēvēt par loģiski pamatotu un argumentētu šī brīža nedrošo ekoloģisko stāvokli pasaulē. Un kas sagaida cilvēci ja kaut kur ziemeļos okeānā iekrīt milzīgs ledus gabals…

Grāmatā ir diezgan daudz interesantu variantu, hipotēzes par dažādiem vēsturiskiem un klimatiskiem jautājumiem. Tāpat visnotaļ interesanta izklausījās versija par Atlantīdu, kuru autors šoreiz pārmaiņas pēc iesaka meklēt ne Vidusjūrā, bet nedaudz vairāk uz austrumiem- pie Indijas krastiem. Laikam jau pateicoties tieši autora erudīcijai šajos jautājumos, kā arī viņa zaļajai pārliecībai, grāmata ir sanākusi interesanta un aizraujoša jau no pašām pirmajām lapaspusēm.

Lai arī grāmatas beigas izskatījās sasteigtas un nepabeigtas, es droši ieteiktu šo darbu izlasīt- patiks ne tikai zaļo ideju pārņemtiem lasītājiem.

‘’Viņi ceļoja mērķtiecīgi, jo bija nolēmuši uzcelt no jauna visu iznīcināto vai vismaz to, kas būtu tā vērts, lai to celtu no jauna.

Jo tad, kad viss bija zaudēts, viss arvien vēl bija palicis.’’