par grāmatu- ”Mazo Lietu Dievs”
Arundhati Roja
‘’Mazo Lietu Dievs’’
Zvaigzne ABC, 304lpp, 2006.gads.
Arundhaty Roy
The God of small things
1997
Šī grāmata manās rokās nonāca pateicoties savai piebildei uz vāka- Bukera prēmijas laureāte! Papildus stimulu šo grāmatu nopirkt radīja arī ievietotās atsauksmes no kritiķiem. Varētu pat teikt, ka iegādājos labi sagatavotu produktu.
Atsauces un kritiķu slavinājumi šai grāmatai patiešām nav žēloti- pirmās četras lapaspuses ir veltītas tam, lai lasītājam parādītu, ko par šo grāmatu domā grāmatu apskatnieki no visas pasaules.
Lūk, daži no tiem:
”Pēc tam, kad pāršķirta pēdējā lapa [šajā] aizraujošā pirmajā romānā, lasītājs vēl arvien ir tā varā. Var sajust konservēto mango un saldā banānu ievārījumu smaržu, dzirdēt, kā bērni dzied, kamēr viņu radinieka mašīna tos ved mājup uz nelaimes vietu. Detaļas nenostājas savās vietās līdz pat grāmatas beigām, bet, lai tur nokļūtu, jāiziet cauri tādai pārdzīvojumu jūrai, ka lasītājs izdzīvo traģēdiju, pirms spēj to izprast. Izcils romāns”
Laura Sharpiro, Newsweek
”Aizraujošs vēstījums par mīlestību un zaudējuma sāpēm…. Rojas romāna pamatā ir smagi pārdzīvojumi, taču darbības risinājumā ir gan saistoša asprātība, gan erotisms maigums.”
Uttara Choudhury, Financial Times
”Interesants, gudrs, prasmīgi izveidots darbs, kas pārsteidz ar krāsu bagātību un virtuozu valodu.”
Philip Ziegler, Daily Telegraph
Es tik cildinošus epitetus nevarēšu veltīt- laikam man nebija tas īstais noskaņojums vai arī pie visa vainīga saraustītā lasīšana, kas neļāva kārtīgi iegrimt grāmatas pasaulē. Varbūt vajadzēja grāmatu nolikt malā un atsākt tad, kad būtu laiks vienā rāvienā izlasīt vairāk par 30lpp. Vai arī vienkārši šo var nosaukt par iesildīšanās tūri, un sajūtot attiecīgu lasīšanas noskaņojumu šo grāmatu izlasīt otrreiz. Lai tur vai kā, bet labi iespaidi palika arī pēc pirmās izlasīšanas.
Grāmatai ļoti smagi lasījās pirmās lapaspuses- mēģinājums pierast pie autores tēlainā rokraksta un radurakstu izsekošana prasīja diezgan lielu koncentrēšanos. Protams, aklimatizācija darīja savu un turpinājumā teksts likās aizvien skaidrāks un vieglāk uztverams. Un šajā mirklī arī parādījās (vismaz man) šīs grāmatas īstā vērtība- ar minimālu dialogu devu risinājās sarunas, ar maksimālu tēlainību tika pasniegts viss, kas tika pieminēts tekstā, ar neparastu krāsainību tika pasniegtas galveno (un mazāk galveno) varoņu domas un atmiņas.
”Mazo Lietu Dievs” ir interesanta grāmata un tas nav tikai tāpēc, ka to ir teikuši lieli un vareni grāmatu apskatnieki- šī grāmata spilgti parāda Indijas dabu, sabiedrību un noskaņojumu, tādu, kāda tā ir patiesībā un nevis ar kāda sajūsmināta tūrista iemūžinātām bildēm.
Esmu piecdesmitajā+ lappusē un lasu tajos brīžos, kad ir laiks, tajās laika druskās, bet tikai vakardien man pieleca kāda īpatnība, kas visticamākais ir palīdzējusi jaukt galvu un iesākumu padarīt smagu. (Ir tādas grāmatas, kurām jāieskrienas.) Stāstot par māti un tēvi, viņiem visu laiku tiek mainīti vārdi, pielāgojot viņus attiecīgajai situācijai, attiecīgajam cilvēkam, ar kuru tajā brīdī saistīta darbība. Ļoti gaidu to brīdi, kad iestāsies lūzums.