par grāmatu- ”Maldu zona”
Dens Brauns
‘’Maldu zona’’
Kontinents, Rīga, 2004, 505.lpp
Dan Brown
‘’Deception point’’
2001
Uz spēles ir likts ASV prezidenta labais vārds. Lai pamatotu milzīgos NASA izdevumus kosmosa izpētē, jāatrod kāds taustāms pierādījums. Īstajā reizē nāk Milna ledājā atrastais meteorīts, kas satur ārpuszemes dzīvības pazīmes. Satriecošais atradums jau pirmajās atklāšanas stundās ir prasījis cilvēka dzīvību, un upuru skaits turpina pieaugt.
Šī, pēc skaita, ir ceturtā Dena Brauna grāmata (‘’da Vinči kods’’, ‘’Ciparu cietoksnis’’, ‘’Eņģeļi un dēmoni’’), kuru esmu lasījis un laikam šo varētu ierindot kā mazāk interesanto no šī kvarteta. Varbūt nedaudz garlaicīgs palika autora rokraksts, varbūt pārāk vienmuļi izskatījās nemitīgā galveno varoņu izglābšanās, varbūt abi kopā.
Ja grāmatas sākums aizrauj ar savām nemitīgajām mīklām, pārsteiguma momentu un diezgan biezo noslēpumu plīvuru, tad notikumiem ritot, aizrautība mazinās, ko nevar teikt par noslēpumu plīvuru. Protams, ir spriedzes pilni momenti, ir adrenalīna piesātinātu risinājumu meklēšana, bet tas viss pazūd pārliecībā, ka gan jau viņi atkal izglābsies kā tas bija iepriekšējās npadsmit reizes. Nekādi negribētos ticēt, ka specvienība ir spējīga tik īsā laikā tik daudz reizes kļūdīties. Lai gan- visi jau tik vien ir cilvēki, bet nez vai uz to vajadzēja balstīt grāmatā esošo notikumu gaitu.
Patiesībā, tās daudzās brīnumainās izglābšanās grāmatu tik ļoti nesabojāja, kā varbūt tas manā tekstā izklausās- vienkārši man tas pārāk krita acīs un līdz ar to nedaudz traucēja. Ja kāds spēj to visu neņemt vērā, tad viņu gaida patiešām laba lasāmviela. Visādā citādā ziņā grāmata ir aizraujoša un tāpat kā autora iepriekšējie darbi, ātrās lasīšanas dēļ, ir pieveicami pāris dienās. Ir mīklas, ir mēģinājumi atrisināt šīs mīklas, un ir vesela gūzma ar zinātniskiem gājieniem, jo autors mīl rakstīt gudri un šajā grāmatā netrūkst zinātnes sasniegumu demonstrēšana.
Arī grāmatas beigas ir filigrāni nostrādāts, jo, lai gan ir zināms, ka kāds no viņiem (neminēšu no kuriem) noteikti būs vainīgs, tas prasmīgi tiek slēpts līdz pat pašām beigām. Lasītājs nebūs vīlies.
Kopš “Da Vinči koda” izlasīšanas man pret šī autora romāniem iestājusies neliela skepse.
Es no šī autora darbiem esmu lasījis “Da Vinči kodu”, man kā ateistam, kas Bībeli izlasījis pāris reizes ar un bez komentāriem un kā cilvim, kas nedaudz orientējas tā laika vēsturē un leģendās, likās, ka grāmata sastāv no dumībām, bet izlasījās vienā naktī, kaut kas viņa stilā piesaista.
Bet pēc “Eņģeļiem un Dēmoniem”, man kaut kā vairs negribējās viņu lasīt, vispār Dens Brauns man šķiet raksta līdzīgi Clive Cussler.
par tiem brīnumainajām izglābšanām nepiekrītu, taču, lai ari grāmatu lasīju pirms kādiem trīs gadiem, tomēr no visas četrotnes pati neinteresantākā, garlaicīgākā.
Piekrītu asmo- kaut kas tajā stilā ir. Viņam sanāk interesanti darbi. Par vēsturiskām precizitātēm nemaz nedomāju :)
Raikons- man vienkārši likās, ka nevajadzēja pat nekādu specvienību, lai novāktu parastus zinātniekus. Iespēju to izdarīt bija pietiekami daudz. Lai gan- tad jau nemaz nesanāktu grāmata :)
Esmu izlasījis Da Vinči kodu, Maldu zonu, kā arī Ciparu cietoksni. Līdz Dēmoniem neesmu ticis, bet šķiet ka vajadzētu.
Visas trīs grāmatas lasījās ātri. Vienīgi Brauna stils jūtams visās grāmatās, līdz ar to, es kā lasītājs, jau pirms laika esmu gatavs it kā neticamajiem pavērsieniem. Taču tā kā sižets visās grāmatās ir spraigs, tad garlaicīgi nav.
Patīk, ka Brauns arī Maldu zonas sižetam pieturējies pie domas, ka “daļa patiesības + sazvērestības teorijas = interesanti”.
Es šai grāmatā tiku knapi līdz pusei. Sapratu, ka beigas man tāpat skaidras un atkārtojas viena un tā pati formula sižeta vērpšanai, kas citos viņa darbos. Garlaicīgi!
Uz viņa darbiem ir jānokaņojas- jāaizmirst iepriekšējie darbi un vienkārši jālasa, tad ir ok.