Visi zina, ka uzturā vajag lietot pienu- tas palīdz kauliem, tas ir veselīgs, tas ir garšīgs (gaumes jautājums) utt.

Šobrīd veikalā ir nopērkami daudz un dažādu veidu piens- trekns, mazāk trekns, pavisam liess, ilgstāvošs (Lāse) utt. Arī piena ražotāji (nav īsti pareizs vārds, bet kā lai nosauc –piena sagatavotāji?) ir diezgan kuplā skaitā. Par vienu no šiem ”ražotājiem” gribētu paust savu sašutumu. Precīzāk vienu no viņa produktiem- pasterizēts piens ‘”Rasa’’, kas iepakots it kā parocīgā tarā- tetrapaka ar skrūvējamu vāciņu. Iepakojums ir gana ērts- nav jāmokās ar pakas atvēršanu, kā arī pusizdzertās pakas glabāšanu- aizskrūvē un gatavs! Arī norāde uz pakas, ka tukšā paciņa ir jāsaloka, jo tad tā, kā atkritums, aizņems mazāk vietas, ir apsveicama. Par vidi ir jārūpējas.

Bet kurš parūpēsies par piena dzērājiem? Jau kuru reizi pērkot šo pienu (jau kādu laiku bija iegājies uzturā lietot Rasas pienu) rezultāts sanāk diezgan skābs. Var sanākt iegrābties vienu reizi, bet šī iegrābšanās jau kļūst par statistiku. Pienam realizācijas termiņā ir norādīts, ka derīgs vēl 2-3 dienas, bet 2-3 stundas pēc atvēršanas tas jau saskābis. Šādu pienu var labi iestrādāt pankūkās (mmm, ar svaigām zemenēm), aizlaist uz rūgušpienu (veikala piens gan tam vairs neder- iznākums neatbilst nosaukumam) vai arī [katrs var ierakstīt savu variantu]. Tikai ir viens ”bet”- man gribās normālu pienu, kuru var dzert. Nevis katru reizi pagaršojot secināt, ka man tuvākajā ēdienreizē būs pankūkas.

Nav tā, ka es pienu nemāku glabāt- tas atrodas ledusskapī. Ar ledusskapi arī viss ir kārtībā. Un citu marku piens tādus jokus netaisa. Tāpēc secinu, ka vājais posms šajā pasākumā ir Rasas piens, kuru vairs nepirkšu. Ja nu vienīgi tad, kad man sagribēsies pankūkas.