acu centrs

Vakar sabiju Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Acu centrā (vai nodaļā, precīzi nepateikšu). Uhh, skan lepni. Vismaz nosaukums vēsta, ka dodoties uz šādu iestādi vajadzētu iedomāties lielas gaišas telpas ar plašiem koridoriem, ērtiem sēdekļiem, ar reklāmās daudzinātām smaržīgām tualetēm, ar plašiem logiem un mīlīgu rotaļu istabu mazajiem pacientiem. Iedomājāties? Tad tagad varat nolaisties atpakaļ uz zemes! Iedomas, kā ziepju burbulis pašķīda ieejot šajā ēkā. Varētu jau uzskaitīt tos daudzos trūkumus un pirmskara veiktos remonta [ne]pārpalikumus, arī nez no kurienes savāktos krēslus, galdus, dīvānus, pusfunkcionējošu tualeti un nejēgā čīkstošas durvis, bet tas jau nemainīs to, ka tur tiešām izskatās kā bēdu ielejā. Sūnu ciema smagākā forma.

Laikam jau jāpastaigā pa šādām ārstniecības telpām, lai redzētu, ka valstī ne tuvu nav viss kārtībā ar medicīnisko aprūpi. Nav runa par mediķu kvalifikāciju, vai aparatūras trūkumu, bet gan par to, ka nav krāsa uz griestiem un sienām, nav pat nekāda lētā linoleja uz grīdas un normālu rokturu durvīm. Senatnes elpa.

Žēluma pilns skatiens jāvelta arī bērnu rotaļistabai, kur remonts prasītos visvairāk, jo šajā telpā mazie pacienti samazina gaidīšanas laiku rindā, bet tur esošais dīvāns, nē, drīzāk- dīvāna vectētiņš, vairāk izskatās pēc kukaiņupētīšanasstudentu laboratorijas objekta.

Nobeigumu gan gribētu uz labākas nots pabeigt- dakteri tur ir feini! Paldies dakteriem, māsiņām un pārējiem darbiniekiem!