Raksti
krāsas uz pelēkā fona
Pašlaik ir tas laiks, kad dabā ar krāsām ir švakāk- ir beigusies rudens glezniecības sesija un ziema savas baltās krāsu otas vēl nav likusi pie darba. Pelēkas ir debesis, zeme un arī kailie koki. Uff, aizgāja jau kā pasaku teicējam…
Vienkārši gribēju teikt, ka krāsas ir. Vajag tik izbraukt ārā no pilsētas, lai ieraudzītu krāsas- sārti āboli un zaļi pumpuri karājas zaros, spilgti zaļas sūnas uz veciem dēļiem… jā, arī šajā laikā dabā krāsu netrūkst, tikai jāieskatās.
Dažas krāsas mēģināju iemūžināt arī bildēs.
filma- ”1612”
Oriģinālnosaukums: 1612
Valsts: Krievija
Žanrs: Vēsturiska kostīmfilma
Lomās: Михаил Пореченков, Марат Башаров, Александр Балуев, Артур Смольянинов
Režisors: Владимир Хотиненко
Gads: 2007
Filma, kurai savu roku pielicis labi zināmais krievu režisors Ņikita Mihalkovs (Никита Михалков) un kuras budžets sasniedza 12miljonus ASV dolārus.
Par filmu-
Turpināt lasīt rakstu-filma- ”1612”
paspaidi zaķus un laimē sony televizoru
Piektdienas dienā var nedaudz paniekoties ar plācenīšiem- ejam uz bravia.lv un meklējam zaķus. Lielāks azarts ir no sākuma, kad acis vēl nav pieradušas pie paslēptajiem zaķiem. Dažreiz jau gadās ļoti vienkāršs zaķu izvietojums, bet citu reiz vari skatīties cik vien rūpīgi gribi, bet zaķus neieraudzīsi un laikā neiekļausies . Lai, piemēram, trīs reizes pēc kārtas izietu visus trīs raundus, būs nedaudz jāsasprindzina acs muskulatūra.
P.S.
Šī nav reklāma- vienkārši iepatikās ar zaķiem paspēlēt paslēpes :)
filma par latviešu strēlniekiem
Manās rokās nonāca disks ar dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem- ‘’Soģi. Patiesība par latviešu strēlniekiem’’ (Каратели. Правда о латышских стрелках) ko piedāvāja Krievijas televīzija. Nekāda dižā informācija man par šādu filmu nav, tik vien, ka tā ir 2007.gada un režisors ir Genādijs Bikovs (Геннадий Быков).
Kārtīgs latvietis saprot, ka Krievijā tapusi dokumentāla filma par Latviju un latviešiem nav ņemama nopietni (negribu to apgalvot, bet pieredze saka priekšā). Skatīties var, bet secinājumus izdarīt gan laikam nevajadzētu. Viņiem ir sava izpratne par mūsu vēsturi. Lai gan šoreiz vajadzētu teikt, ka mūsu vēsture visnotaļ cieši sasaistās ar viņējo.
No filmas apraksta (tulkojums mans):
Turpināt lasīt rakstu-filma par latviešu strēlniekiem
tests #73- pareizā atbilde
Kā dēvē seklu pazeminājumu, kurā pavasarī uzkrājas ūdens, bet vasarā tas izžūst un tajā plešas purvi un pļavas?
1.Limāns
monētas un rindas
Kā jau daudzi bija lasījuši Latvijas Banka vakar laidusi klajā jaunu viena lata monētu, uz kuras attēlots smuks sniegavīrs. Šo faktu savā blogā varētu arī nepieminēt, ja es vakar būtu pagājis garām bankai. Bet nē, es tieši vakar izdomāju ieiet bankā un nopirkt Laika monētu II, jo nebija īstas ticības, ka tā vēl kādu brīdi noturēsies pārdošanā (lai arī tirāža ir 7000 eksemplāri)- izpirks vēl kā pirmo Laika monētu.
Ienākot pa centrālās bankas durvīm, mani sagaidīja diezgan pagara rinda- tā uz cilvēkiem 30. Tā kā šī jau ir otrā reize, kad Latvijas Bankā redzu rindu, nejutos izbrīnīts. Vienīgi no sākuma mocīja ziņkāre- vai cilvēkiem vajag šodien (t.i. vakar) izlaistos sniegavīrus vai arī to pašu monētu ko man? Pēc kādām 10 minūtēm bija skaidrs- šī ir ‘’sniegavīru’’ rinda. Tā kā rinda virzījās ātri, tad nolēmu pastāvēt un pagaidīt.
Pamazām man aiz muguras izveidojās vēl kādu 60 līdz 70 cilvēku gara rinda. Tagad gan jutos nedaudz pārsteigts- stāvēt vairāk kā stundu, lai nopirktu, precīzāk- samainītu monētas, kuras ir izlaistas 1mlj eksemplāros?! Tās vēl varēs iegādāties nākamnedēļ, un bez nekādas rindas (vai varbūt es maldos, un 1mlj jau sen vairs nav pietiekoši?), vismaz tā bija ar iepriekšējā laidiena monētām. Es vēl saprotu, ka rinda varēja veidoties, lai iegādātos Ciparu monētu, kurai bija tikai 2007 eksemplāru (uzminiet, kurš pēc 105min stāvēšanas rindā nopirka pēdējo?).
Lai vai kā, pēc 40 minūšu pavadīšanas rindā es ar savu pirkumu (skat. attēlu) laimīgs tiku no bankas ārā.
Secinājumi-
1.Cilvēkiem ļoti patīk Latvijas nauda
2.Es nākamreiz kārtīgāk izvēlēšos laiku, kad pirkt monētas.
Komentāri