Vienu rītu pie savas automašīnas priekšējā stikla atradu zīmīti, kurā pieklājīgā valodā bija lūgts, lai šajā vietā savu automašīnu vairs nenovietojot.

Lieta tāda, ka atbraucot pēcpusdienā mājās, viss pagalms bija pilns un kur parasti liku, nevarēju nolikt. Tāpēc, loģiski pieejot šai lietai, automašīnu noliku vienīgajā brīvajā vietā. Pēc kāda laika jau vietas atbrīvojās (kāds bija atbraucis ciemos, kādam meistari remontēja dzīvokli, kāds vēl bija īsās darba darīšanās atskrējis, utt), bet es tik skrupulozi šim jautājumam nepiegāju un mašīnu nepārliku. Jo automašīnas novietojums pagalmā mainās katru dienu- kāds atbrauc ātrāk no darba, kādam iepriekšējā vieta aizņemta, vēl kādam cits iemesls. Tā kā nekas īpašs un nekas ārkārtējs. Ikdienišķa situācija. Izņemot tas, ka man no rīta bija lapiņa pie stikla.

Es vēl saprastu, ja liela sniegu kupenu gadījumā, kāds būtu smuki atracis un vēl apracis sniegu ap savu mašīnas vietu. Tad vēl varētu saprast sašutumu, bet tagad- sniega nav ne grama un privatizēts neviens zemes pleķītis ar tur nav. Katrs un ikviens drīkst likt savu mašīnu kur grib. Un ja vēl uz vienu nakti. Tāda gadījuma sakara automašīnas nolikšana.

Skaidrs, ka man nebija ne mazāko domu tajā vietā likt savu automašīnu regulāri. Vienkārši sagadījās. Un uzreiz tāds pieklājīgs uzbrauciens! Un tad nu man radās jautājums- ja nu man vēlreiz vajadzēs tajā vietā nolikt savu automašīnu?! Ko tad? Zīmīte vairs nebūs pieklājīga? Noskrāpēs sānus? Nolaidīs riepām gaisu?

Vēlāk es ievēroju, kāda automašīna tur ”liekas”. Tāpat ievēroju, ka ik pa laikam tur parādās arī kādas citas mašīnas, kuras, droši vien tāpat kā es, nolikās vietā, kas brīva. Tik neievēroju vai tām citām automašīnām ar logos parādījās lapiņas.

Un vispār- kāpēc cilvēki uzskata, ka viņiem pieder kāds pašpasludināts zemes pleķis kopējā pagalmā un ir tiesīgs izteikt uz tā savas pretenzijas? Visi taču esam kaimiņi un varam draudzīgi sarūmēties.
Nez vai tā citos pagalmos arī šādas metodes pielieto vai arī tur notiek vēl niknākas cīņas?