Šodien Ojāram Vācietim apritētu 76.

Gribēju šo ierakstu veidot no maziem un ne tik maziem izvilkumiem no dzejnieka darbiem, bet beigās visu izdzēsu un paliku pie viena- pie dzejoļa, ko redzēju un dzirdēju Mežaparka estrādē skatoties Dziesmu svētku koncertu veltītu Rīgas 800 gadu jubilejai.
Atceros to iespaidīgo klusumu Mežaparka estrādē, kad uz ūdens sienas parādījās Ojārs Vācietis un noskaitīja šo dzejoli (ja kāds vai kāda pados ziņu kur ir redzams šāds video, būtu ļoti pateicīgs). Pēc tam sekoja tikpat iespaidīgas ovācijas. Tas bija iespaidīgi. Tas bija aizkustinoši. Tas bija tiešām skaisti.

Piesaukšana

Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries.

Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries.

Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.

Turies
debesīs un zemē,
mana nolemtība,
turies.