Karstā laikā tā vien gribas atvērt vaļā logus un ielaist vismaz to nosacīto dzestrumu, kas naktī rodams ārā. Vismaz šādi var mēģināt kaut nedaudz mazināt sutu istabās. Un izdodas. Kaut arī mazliet, bet izdodas.

Tikai te, komplektā ar dzestruma ienākšanu, istabās ienāk arī kaiju ”balsis”. Arī vārnu balsis. Un nāk agri. Stipri pirms modinātāja. Tajā brīdī acis atveras pašas no sevis un miegs aiziet sasaukties ar kaiju balsīm. Un tad, laika posmā starp pamošanos (pamodināšanu) un celšanos, ir laiks pārdomām.
Precīzāk- slepkavnieciskām tieksmēm. Kā nošaut kaijas? Kā viņām apgriezt sprandas. Kā iebarot žurku indi. Doma tiek attīsta tik tālu, ka sāc apsvērt arī kaķu barotāju slaktēšanu.
Galu galā- dzīvojamos rajonos, kur misenes tiek regulāri izvestas un nav citu iespēju baroties kā vien kaķu mīļotāju regulāri visās vietās izliktās kaķu barības, zivis, putras, piena trauki, utt, utml. Kaijas to vien dara kā uzpasē savas točkas un tiklīdz kaķiem tiek nolikta dienišķā deva (un tā nebūt nav maza) tā tūliņ barā dodas turp un kaķveidīgie panikā pazūd. Kaijas pieēdās. Pēc tam noķēza visas automašīnas, kas pagalmā atrodas. Tad dodas savās gaitās, lai nākamajā dienā ap 4-5 no rīta sāktu savu sasaukšanos. Pēc tam pierītos kaķiem domāto barību un nodi… nokakātu automašīnas. Cikls.
Nepārprotiet, esmu pēc dabas maigs kā pērnais pūpēdis, bet, kā jau visiem cilvēkiem, arī man no rītiem gribas pagulēt. Vismaz līdz modinātājam. Un nedomāt par putnu šaušanu četros-piecos no rīta.

Bet nākas. Un te jādomā, kas ir vieglāk un ātrāk- nošaut kaijas, kaķus vai kaķu barotājus. Kaut kur tas cikls būtu nahren jāpārrauj.