Nosaukums: Stum savu arklu pār mirušo kauliem
Autors: Olga Tokarčuka.
Izdevējs: Latvijas mediji
Gads: 2024
LPP: 286

Olga Tokarczuk, Prowadź swój pług przez kości umarłych., 2009.
Tulkojums latviešu valodā- Ingmāra Balode

Par grāmatu–
Janīna ir sieviete gados, kas mokās ar savām Kaitēm un dienas pavada nomaļā vasarnieku Ciematā, kurā, gada vēsākajos mēnešos, uzrauga pilsētnieku mājas. Vēl šajā ciematā visu gadu dzīvo Ērmulis un Lielā Pēda. Pēdējais gan ilgi nedzīvoja, jo kādu dienu viņš tiek atrasts miris. Un tad sākās… Neizskaidrojamu slepkavību Virkne satriec nomaļo ciematnieku ikdienas dzīves ritējumu un pamazām viņiem rodas savi skaidrojumi šiem neizskaidrojamiem notikumiem.

Paldies tulkotājai un izdevniecībai (un Jūrmalas bibliotēkai, ka atsaucās manam aicinājumam iegādāties šo grāmatu bibliotēkas krājumiem), ka varēju papildināt savu apsūbējušo Nobela lasīšanas sarakstu. Man gan sarakstam punkts bija pielikts ar Išiguro, jo pēc tam Nobelceremonijas iekšienē sākās nesmukumi un tamdēļ arī gadu izlaida, bet, ja jau grāmata ir izdota latviski, tad var turpināt sarakstu.

Ceru, ka šī nebūs autores vienīgā grāmata, kura piedzīvos izdevumu latviešu valodā. Latviešu lasītājs ir pelnījis vairāk iepazīt šo autori. Un ne tikai tāpēc, ka viņa ir tikusi pie Bukera un Nobela balvām. Starp citu- šis darbs ir ticis Bukera īsajā sarakstā un ticis ekranizēts- Agņeškas Holades režijā tapusi filma ”Pēdas” (Pokot/Spoor). Kritiķi un literatūras pazinēji ierindo Tokarčuku mūsdienu populārāko un labāko Polijas rakstnieku augšgalā.

Uz grāmatas ceturtā vāka darbs tiek raksturots kā ”provokatīvs, ironijas piesūcināts ekotrilleris”. Varbūt, ka kādam šī grāmata arī tāda liksies. Ir tur provokācijas, ironija un arī sava daļa trillera tur ir. Bet man šis darbs bija pilns ar dzīvi- dažbrīd jautru, dažbrīd vientuļu un skumju, dažbrīd pārdomu pilnu. Autore raksta ļoti pārdomāti, dziļi un trāpīgi. Lasītājam tik atliek šķirt lappuses un izdzīvot tekstu. Jā, un ik pa laikam arī mēģināt atkost tos simbolus un starprindiņu pildījumu. Ar Bleiku un viņa dzejoļiem man negāja, lai arī ļoti patika tās rindiņas.

Darba galvenā varone Janīna, paviršā acu uzmetienā, var šķist parasta tantiņa, kas pārāk uzbāzīgi raksta sūdzības pašvaldības iestādēm un kuru nomoka veselības likstas, bet pamazām šis tēls atklāj smagu darbu un apņemšanos uzart visas vecās rētas un sāpes, lai saprastu, uzzinātu un beidzot apglabātu tās.

Dusmas allaž atstāj aiz sevis daudz tukšas vietas, kurā steidzīgi, kā plūdos, tūdaļ pat ielīst skumjas un sāk plūst kā liela upe bez sākuma un bez gala.

Ļoti labs darbs, uzrakstīts (un iztulkots) labā valodā, kas lasītājam no vienas puses ļauj izbaudīt dzīvi maza ciemata mazā kopienā, kas meklē atbildes uz jautājumu vai patiešām dzīvnieki atriebjas, bet no otras puses liek domāt, just līdzi un meklēt sevī atbildes uz daudz dziļākiem jautājumiem.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.