Nosaukums:
Hronikas. Pirmā grāmata.
Autors: Bobs Dilans
Izdevniecība: Mansards
Gads: 2012
LPP: 240

Bob Dylan– Chronicles. Volume One, 2004.
Tulkojums latviešu valodā- Vilis Kasims

Par grāmatu-
2016.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Boba Dilana grāmata, kurā viņš apraksta savas karjeras pirmsākumus un tajā laikā sastaptos cilvēkus, kas tiešā un netiešā veidā ietekmēja visu viņa turpmāko dzīvi.

Pēc tiem sākuma šokbrīžiem, ko līdzpārdzīvoju ar citiem, izdzirdot iepriekšējā gadā laureāta paziņošanu, pamazām nomierinājos un sāku lūkoties svaigi nobelētā literāta daiļdarbu virzienā- kā nekā jāpildina saraksts. Izvēle nebija plaša un nācās palikt pie Hronikām. Tāpēc arī neinteresējos par ko būs grāmatā un vai tai ir arī otrā grāmata. To, vajadzības gadījumā, darīšu pēc izlasīšanas.

Hronikas pirmajā grāmatā Bobs Dilans stāsta par savu ceļu uz slavas virsotnēm. Vairāk jau par satiktiem cilvēkiem, iespaidiem, pagriezieniem un uzmundrinājumiem. Tāda gājiena uz slavas virsotni jau laikam nemaz i nebija- viņš vienkārši kādā jaukā dienā tur atradās. Un tad sākās slavas nepatīkamākā daļa- visi viņu sāka uzskatīt par mesiju un galveno karognesēju cīņai pret. Pret karu, pret, valdību, pret…. Un Dilans nemaz to nevēlējās. Vēl vairāk- viņš visādi centās, lai tikai kļūtu nepopulārs- izrunājās ne tā, dzejoja ne tā, uzvedās ne tā.
Vēl viņš aprakstīja savu izaugsmi, vēlmi pamest mūziku, kāda albuma tapšanu.

Muzikāli man Dilans nekad nav uzrunājis- ir dzirdētas dažas viņa dziesmas un tas arī viss. Pārējais ir miglā tīts. Pirms grāmatas lasīšanas likās, ka būs divi varianti- izlasīšu un sākšu klausīties viņa dziesmas, vai arī joprojām viņš mani neuzrunās. Bija pēdējais.

Lasīšanas procesā nolēmu uzlikt kādu grāmatā minēto dziesmu, lai vizualizētu aprakstīto, bet sapratu, ka tas īsti neuzrunā. Tāpēc paliku pie lasīšanas.

Lasās jau grāmata raiti. Laikam tāpēc, ka Dilans visu pasniedz nežēlīgā tempā- biju tur, satiku to, iepazinos ar to, parunāju par šo. Un vienā teikumā jau pieminēti divi producenti, trīs dziedātāji, kāda pilsēta un trīs ielas un vēl skaņuplate un tās izdevējs.
Tā kā lielais vairums man no pieminētajiem bija netverami, tad arī tādus tos atstāju. Pietika ar to, ko par viņiem izteica pats autors.

Lai arī ekskursija ”tajos laikos” sanāca strauja un ātra, autoram par to paldies- bija interesanti ar acs kaktiņu ieskatīties to laiku bohēmā, mūzikas industrijā un paša autora karjeras pirmsākumos. Noteikti Dilana fani šo darbu novērtētu augstāk. Manas sajūtas ”peld” kaut kur pa vidu.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0