negods2

Nosaukums: Negods
Autors: Džons Maksvels Kutzē
Izdevniecība: AGB
Gads: 2003
Lappuses: 224

Par grāmatu-
Lurī ir universitātes profesors, kuram pēc mīlas sakara ar melnādaino meiteni ir jāpamet darbs. Viņš dodas uz attālajiem laukiem pie meitas, kur viņš kļūst par liecinieku savas meitas izvarošanai.

Tā kā Nobela prēmiju literatūrā ieguvušo autoru darbus es pamatā izvēlos pēc principa- kas trāpās, to lasu, tad arī no Kutzē sākumā es biju gatavs lasīt viņa otro latviski izdoto romānu ”Lēnīgais”. Bet pirms lasīšanas, parakājoties internetā, atklāju, ka tieši romāns ”Negods” viņam atnesa to lielāko slavu- gan Bukera prēmiju, gan Nobela prēmiju, gan arī piespiedu emigrāciju no Dienvidāfrikas republikas.

Tādiem iemesliem es nevarēju turēties pretī un apejot principu izlasīju slavenāko Kutzē darbu ”Negods”.
Romānā darbība risinās īsi pēc aparteīda, kad balto virskundzība beidzās un arī melnādainie sāka sevi parādīt. Un viņiem bija ko parādīt. Lurī universitātē jutās kā tādā čaulā un nejuta nekādu emocionālo atdevi no sava darba, un viņam vienīgo prieku deva Soraija- kāda prieka nama darbiniece. Pēc Soraijas aiziešanas no šī aroda, Lurī mierinājumu mēģināja atrast pie kādas studentes. Diemžēl, tas beidzās ar skaļu negodu- Lurī bija spiests pamest darbu un doties labprātīgā trimdā pie savas meitas uz laukiem.

Bet arī tur vairs nebija kā senāk- meita palikusi kā viena no retajām baltādainajām, daļu savas zemes pārdevusi melnādainajam kaimiņam Petrusam un vēl visam klāt nāca triju melnādaino uzbrukums Lurī un viņa meitai. Lai arī policija tika izsaukta, tomēr meita uzstāja, ka visas detaļas policijai nav jāatklāj.

Lai arī Lurī saprot, ka viņa meita ir jau pieaugusi sieviete un šajā apvidū ir dzīvojusi jau ilgus gadus, viņš nevar saprast viņas vēlmi sadzīvot ar šo negodu. Samierināties ar šādiem kaimiņiem. Samierināties ar šo situāciju. Samierināties šādu ar nākotni. Tomēr viņš nespēj pieņemt, ka ne viss ir balts un melns.

Ja iepriekš nav lasīts ne par autoru, ne par viņa darbu, tad mierīgu sirdi varētu šo grāmatu uztvert arī kā parastu romānu, kurā nav aizskarta rasu būšanas. Precīzāk- nebūšanas. Mierīgi varētu pieņemt, ka prostitūta nebija melnā, kura savu arodu pameta uzreiz pēc balto kundzību beigām. Tāpat varētu nepamanīt tekstā tās sīkās norādes, ka romāns bija ar melnādaino studenti. Ka meitas kaimiņš ir melnais, ka melnādainie izvaroja un pēc tam viens otru aizsargāja. Un vēl piesolīja turpmāk uzturēt kārtību. Kungu un kalpu attiecības mainījās. Pavisam.

Savelkot visu kopā, varu teikt, ka romāns izdevās ar labu pēcgaršu- izlasīju ar interesi un patiku. Varbūt nevarēju uztvert visas apspiesto, rasu un brīvības samaksu nianses, jo man tā bilde tomēr ir pārāk tālu. Tomēr bija spēcīgi jūtama autora nepatika pret varmācību, nežēlīgu apiešanos pret dzīvniekiem. Laikam tie šajā romānā tika visvairāk žēlināti un caur viņiem arī galvenajam varonim ”atvēra acis”.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.