Nobela prēmija literatūrā- 2001.gads Vidijadhars Suradžprasads Naipols- Burvju sēklas.
Nosaukums: Burvju sēklas.
Autors: Vidijadhars Suradžprasads Naipols
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2007
LPP: 296
Par grāmatu
Villijs Čandrans nesen kā atstājis Āfriku un kopā ar māsu dzīvo Berlīnē. Vienu dienu Villija māsa pierunā viņu doties uz Indiju un pievienoties revolucionāriem.
Šī nu bija tā Nobela grāmata, kuru negaidīju, ka tikšu pie tās latviskā tulkojuma, bet izrādās, ka alojos. Izrādās, ka arī mūspusē tulko Trinidadā un Tobāgo dzimuša un Londonā dzīvojoša indiešu pēcteča darbu. Protams, jāizmanto izdevība un jāpapildina savs Nobela prēmijas literatūrā ieguvēju saraksts. Un tas nekas, ka ”Burvju sēklas” it kā skaitās cita Naipola darba (kuru neizdevās atrast bibliotēkās) ”Puse dzīves” (Pa pusei dzīve?) turpinājums (vismaz Villijs nāk no turienes). Šo darbu var lasīt neatkarīgi no iepriekšējā darba zināšanām (vai to trūkuma).
Vienīgā bēda- man šī grāmata padevās ļoti smagi. Ne tā, ka grūti lasīt, bet grūti sagremot izlasīto. Visu laiku nākas saspringt un piedomāt kurš ko teica, kas notika, kas tagad tiek aprakstīts. Nemitīgi notikumu virpuļojumi un pēkšņa atčohnīšanās pavisam jau citā valstī un pavisam citi cilvēki. Viena nodaļa vispār bija taustīšanās melnajā caurumā- tikai beigās sapratu, kas tur bija apakšā.
Neskatoties uz manu haotisko uztveri, nevaru noliegt autora spēju pasniegt savu stāstu ar odziņu- vari pats fantazēt starp rindiņām- kas tur bija domāts? Kas ar to tik mēģināts man pateikt? Vai te vispār bija kas jāsaprot?
Tas, ka man ne vienmēr tas izdevās, jau ir mana paša vaina. Varbūt ar laiku pieleks.
Redzot, ka citi to ir ielikuši pat Lielās lasīšanas šovā, tad jau grāmata patiešām ir to vērta, lai izlasītu. Vai tā uzrunās pilnībā, daļēji vai nemaz, tas jau ir katra paša ziņā.
[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Nevarēju noturēties un nepiebilst, ka šobrīd man rokās ir nupat no Bulduru bibliotēkas paņemts šīs grāmatas tieši tas pats eksemplārs, kas attēlā, ar uzzīmēto “1.” un citām atšķirības zīmēm. Interesanti:)
Šis laikam ir vienīgais Jūrmalas bibliotēku eksemplārs :)
Pirmo reizi mēģināju lasīt “Puse dzīves”, neaizgāja. Otrajā piegājienā pēc Tavas atsauksmes izlasīšanas ņēmu šo – “Burvju sēklas”. Manas aizdomas, ka nelasīsies, apstiprinājās. Apcerīgie teksti kaut kā uzkrita uz nerviem un šo autoru atliku uz vēlāku laiku. Vēl neesmu uztrenējusi spēju izlasīt ikvienu rokā paņemto grāmatu un domāju, varbūt, ka arī nevajag. Tev gan ar šo iet labāk.
Nu jā, šis izaicinājums nav viegls- bieži vien pieejamie darbi ir diezgan savdabīgi un lasītājam jānāk ar attiecīgu noskaņu :)
Pagaidām man neiet- esmu iepauzējis šo izaicinājumu. Pagaidām plāns ir atsākt rudenī, kad domāju pievarēt 5-7 nobelistus. Pārējos ceru piebeigt nākamgad. Un tad lieku punktu (jaunos lasīšu, bet ne vairs šī izaicinājuma ietvaros).