Nosaukums: Dzeja
Autors: Vislava Šimborska
Izdevniecība: Jumava
Gads: 1998
LPP: 148

Tulkojums latviešu valodā- Uldis Bērziņš

Par grāmatu-
1996.gada Nobela prēmijas literatūra ieguvušās poļu dzejnieces dzejoļu krājums, kurā apkopoti dzejoļi, kas tapuši laika posmā no 1970. līdz 1993.gadam.

Ilgu laiku Šimborskas dzeju nekādi neizdevās nomedīt- visur, kur meklē ir vakuums. Vienīgā sasniedzamā grāmata it kā ir kādā no Rīgas bibliotēkām. No lietotajām piedāvājums ir 0 (tagad gan parādījās). Jau paspēju izlasīt krieviski, bet īsti neizdevās šajā valodā uztaustīt to dzejas nervu, tāpēc āvu kājas un devos grāmatas meklējumos uz Rīgas bibliotēku. Bija tā vērts- tiku pie Šimborskas dzejas krājuma un vēl gandrīz pie diviem nobelētiem autoriem. Un uzķēru dzejas nervu (paldies tulkotājam Uldim Bērziņam).

Iespaidi par viņas dzeju ir divejādi- it kā traucē viņas uzsvari uz reliģisko pusi, bet tajā pat laikā pamatīgi uzrunā atsevišķas detaļas. Par pirmo laikam man pašam jātiek skaidrībā, jo te varētu būt kādi zemūdens akmeņi, kurus nespēju nolasīt un līdz ar to ķeros un nesaprotu. Ko lai dara- ar dzeju esmu uz jūs un dziļumā lūkoties mana saprašana bieži vien ir pa īsu. Tāpēc izlīdzos ar sajūtām- ja patika, tad arī saprotu. Ja nesaprotu, tad arī nepatīk. Primitīvi, toties droši. Varbūt vēlāk kļūšu izglītotāks.

Vislavas Šimborskas dzejas krājumam sākums bija ļoti smagnējs- dzejoļi likās drūmi un ļaunu vēstoši. Gandrīz vai kā sprediķī. Bet ap vidu jau dzejoļos parādījās vairākas epizodes, kuras uzrunāja tieši, skaidri un saprotami. Vēlāk šādu epizožu un dzejoļu bija daudz vairāk. Tagad domāju- vai nu tā pēc patikšanas salikās krājumā vai arī es ielasījos?

Kopumā ir ļoti labi iespaidi un pēcsajūtas ar pozitīvas. Vismaz pašam likās, ka dažbrīd izdevās noķert to dzejas nervu, kas bija apslēpts dzejoļos.

Zemāk dažas rindiņas no dažiem dzejoļiem, kas uzrunāja:

Nekas nav zvēriskāks
par tīru sirdsapziņu

Nav trakākas izlaidības par domāšanu.
Dvēsele, neapsūdzi, ka tu man esi tik reti.
Piedodi, viss, ka nevaru visur būt.
Piedodiet, visi, ka neesmu ikviens un ikviena.
Zinu, kamēr vien dzīvošu, mani neattaisnos nekas,
jo pati stāvu sev ceļā.

Dvēselīt, tikai apšaubot viņpasauli
tu varētu iemantot plašāku perspektīvu.

Dzīve uz ātru roku.
Izrāde bez mēģinājumiem.
Miesa bez uzlaikošanas.
Galvai nav laika apdomāt.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.