Gordimera

Nosaukums: tikai teic vienu vārdu
Autors: Nadīne Gordimera
Izdevniecība: Atēna
Gads: 2003
LPP: 252

Par grāmatu
Džūlijai ielas vidū noplīst mašīna un viņa dodas uz tuvāko autoservisu pēc palīdzības. Tur no mašīnas apakšas izlien Abdu- šī viņu- bagātnieku atvasei, kura grib aizbēgt no sava statusa un imigrantam ar beigušos vīzu un vēlmi kļūt bagātam, satikšanās ir liktenīga abiem. Tikai nav skaidrs, kurš kuru ir atradis.


Īsā laika sprīdī izlasīju jau otro Dienvidāfrikas Republikas Nobela prēmijas laureāta darbu- pirmais bija Kutzē ”Negods”.

It kā nebūtu pareizi salīdzināt, bet tomēr- abos darbos ir kaut kas līdzīgs. Tā teikt- sava nodeva nevienlīdzības un apspiestības laikam.
Šoreiz tā apspiestība bija mazāk. Tik vien, cik apspiesta jutās bagātnieku atvase Džūlija, kura par visām varītēm grib aizmukt no savas bagātības un imigrantam Abdu, kurš ieradies šeit no savas valsts tuksnešainā ciematiņa un par visām varītēm grib izmukt no, viņaprāt, nabadzības. Lai gan iespējas ir uz vietas, viņa valstī. To saskata visi, izņemot pašu Abdu, kuram, kā izskatās, gribās ne tik daudz bagātību, cik piepildīt savu sapni un aizbēgt.

Grāmata ir ļoti mierīga, bez spraigiem notikumiem un negaidītiem pavērsieniem. Protams, var jau teikt, ka Džūlijas gala lēmums varbūt bija negaidīts, bet no otras puses- diezgan paredzams un loģisks. Kā nekā, mīlestība ir tā kas valda prātus un pasauli. Ja vien prātu vairāk nevada dziņa, ka kaut kas ir jāmaina, bet tikai mainīšanas pēc (šo gribētu vairāk attiecināt uz Abdu lēmumu).

Smalks, apdomas un pārdomu vērts romāns, kurā varoņu lēmumu pieņemšana un principu pārkāpšana tiek pasniegta ne tajā vienkāršākajā formā. Var jau būt, ka sava artava tur jāuzņemas tiešās runas savdabīgajai formai, kura brīžam bija, bet vairāk tomēr bija kā domas, kā izjūtas, kā skats no malas.

[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”] Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.