Nobela prēmija literatūrā- 1987.gads Josifs Brodskis- Dzejas izlase.
Nosaukums: Dzejas izlase
Autors: Josifs Brodskis
Izdevniecība: Neputns
Gads: 2009
LPP: 212
Par grāmatu-
Josifa Brodska dzejas izlase, kurā iekļauti viņa nozīmīgākie dzejoļi no daiļrades sākuma padomju Krievijā līdz mūža nogalē Amerikā tapušajiem.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Josifs Brodskis- Dzejas izlase
Kārtējo reizi pārliecinos, ka manu Nobela prēmiju ieguvušo autoru lasīšanu ietekmē ne tik daudz mana izvēle, cik nejaušais notikums. Tāpat bija šoreiz. Bibliotēka prasīju Brodska Udenszīmes (arī Neputna izdevums), bet tā vietā man iedeva šo dzejas izlasi. Tikai vēlāk, iesēžoties auto, pamanīju šo bibliotekāres kļūdu. Neko, atpakaļ jau neiešu mainīt. Ūdenszīmes lasīšu nobelistu nākamajā aplī.
Brodska dzejas izlasi sāku ar priekšvārdu. Ar domu- uzzināt kaut ko par autoru un līdz ar to savādāk paskatīties uz viņa dzejoļiem. Un laikam jāsaka, ka priekšvārds iedarbojās. Un kā gan neiedarbosies, ja lasi par dzejnieka nevēlēšanos iet ar visiem Rakstnieku savienībā, par viņa apsūdzēšanu parazītismā (tāpēc, ka nav šajā Rakstnieku savienībā), par viņa tiesu, cietumu un izraidīšanu no PSRS. Un nokļūšanu ASV.
Gribas izģērbties, nomest vadmalas bruņas liekās,
iekrist gultā, piespiesties klāt
dzīvam kaulam kā karstam spogulim, kuram nenieka
maigumu nenoskrambāt.
Varbūt tas dzīvesstāsts apakšā lika ne tikai savādāk paskatīties uz Brodska dzeju, bet arī iepatikties tai. Droši vien tā arī bija. Dažbrīd vajadzēja kādu dzejoli pārlasīt, jo gribējās iededzināt atmiņā. Dažbrīd pārlasīt, lai vispār kaut ko saprastu. Daži dzejoļi tā arī palika nesaprasti. Īpaši tie par Ameriku un zvejniekiem.
No sākuma vajag
iemācīties zaudēt un nevis iegūt,
neieredzēt sevi vairāk nekā tirānu,
gadiem ilgi izgāzt par istabu pusi
no niecīgā algas- pirms spriest
par taisnīguma triumfu. Kurš vienmēr
iestājas vismaz ceturdaļgadsimtu par vēlu.
Lai gan tur bija ļoti daudz mazas, labas domiņas, kuras tā vien prasījās tikt izrakstītas un atcerētas. Vienīgi, bez paša dzejoļa tās zaudē savu domu. Laikam tā arī vajadzētu būt.
Kaut kā sākuma dzejoļi likās vairāk pieņemami un vieglāk uztverami. Tālāk dažviet likās, ka lasu nevis dzeju, bet stāstiņu ar īsiem, aprautiem teikumiem, kas nebija slikti. Tikai mazliet neierasti.
Mēs vairs neredzēsimies- tālab,
ka fiziskā ziņā esam pārvērtušies.
Ja mēs tiktos, tad sastaptos nevis mēs,
bet tas, ko mūsu miesai nodarījuši
gadi, kas taupa vienīgi kaulus.
Josifa Brodska Dzejas izlase ir tapusi Neputna bilingvālajā samta sērijā- grāmatas atvērumā vienā lappusē var lasīt dzeju oriģinālvalodā un blakus lappusē- tulkojumu. Bija interesanti paskatīties kā atsevišķas rindiņas tika pārnestas latviešu valodā. Viens iztulkotais vietvārds gan man raisīja neizpratni, bet ko nu vairs- grāmata jau sen kā nodrukāta un lasītāju izlasīta.
Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Leave a Reply