Smaile

Nosaukums: Smaile
Autors: Viljams Goldings
Izdevniecība: AGB
Gads: 1998
LPP: 196

Par grāmatu
Katedrāles dekāns Džoslins ir nolēmis savam dievnamam uzlikt smaili un viņu neatturēs ne milzīgās izmaksas, ne strādnieku bojāeja, ne tas, ka katedrālei nav pamatu.

Droši vien kā lielais vairums lasītāju, arī es Goldingu iepazinu ar grāmatu ”Mušu valdnieks”. It kā jau varētu vēlreiz to pārlasīt, jau kā Nobela darbu, bet nolēmu izvēlēties ”Smaile”- jauns darbs, jauni iespaidi.

Šoreiz iespaidi nav mazāki kā pēc Mušu valdnieka. Nu labi- varbūt nedaudz mazāki, jo Mušu valdniekam bija kaut kas biedējoši pievilcīgs, bet Smailē- kaut kas filozofiski svešs. Tieši tā filozofiskā piebilde uz ceturtā vāka mani mazliet sabaidīja: ”Mūsu gadsimta filozofiskās daiļliteratūras šedevrs”. Nolēmu šo filozofiju patērēt mazās devās- i saprast varēšu, i pēcāk sagremot.

Izrādās, ka nebija tik traki. Ja filozofiju atstāj komentāru sadaļai grāmatas beigās (šo daļu gan izlasiet), tad darbu visnotaļ labi var uztvert ar savām filozofiski neaptraipītām domām. Un galvenais- man patika.

Protams, pāris reizes jutu, ka manas zināšanas īsti neizprot to, kas tekstā paslēpies. Bet vēlāk pārlasītie komentāri nedaudz aizlāpīja šos robus. Tā kā mans ieteikums- neatstāt komentārus uz beigām, bet lasīt paralēli.

Viss stāsts grozās ap katedrāli un tās dekānu Džoslinu. Džoslins bija cieši apņēmies savai katedrālei uzbūvēt smaili- torni, kas sniegtos 400 pēdu augstumā. Tuvāk Dievam un visai apkārtnei acu priekšā. Tikai viena nelaime- katedrālei nav stipru pamatu, bet to Džoslins ir nolēmis kompensēt ar ticības spēku un Dieva palīdzību.

Un smailes būvniecība izvēršas par īstu pārbaudījumu it visam un visiem- mūrniekmeistara mīlestībai un lepnumam, Džoslina ticībai, draudzībai, līdzcietībai un pieticībai. Smaile ne tikai sniedzas pret debesīm, bet arī iespiežas kā ķīlis tur, kur pamana kaut vismazāko plaisiņu- starp seniem amata brāļiem, starp pagātni un nākotni, starp mīlestību. Un ja vēl nav pamatu…

Ja kādam prāts velk uz nopietnu literatūru, bet bail pieķerties pie biezām, akadēmiskām grāmatām, tad Smaile ir kā radīta, jo lasās ātri un caurvijošā filozofija nav par traucēkli aizvien pieaugošajai interesei, kas neatslābst līdz pat beigām- tad nokrita vai nenokrita?

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.