Nosaukums: Ceļš uz Zvanu draudzi
Autors: Harijs Martinsons
Izdevniecība: Daugava
Gads: 1953
LPP: 352

Harry Martinson – Vagen till Klockkrike., 1948.
Tulkojums latviešu valodā- Lizete Skalbe

Par grāmatu-
Divdesmitā gadsimta sākumā cigārtinējs Bolle paliek bez darba un viņa draugi dodas laimes meklējumos uz Ameriku. Pats Bolle nolemj kļūt par klaidoni. Savās klaidoņu gaitās viņš satiek daudz dažādu cilvēku un uzklausa viņu stāstus.

Harija (vai kā citur avotos min- Harri) Martinsona grāmatu meklēju ilgi- kārtējais nobelētais autors, kuram iztulkots tik viens darbs. Un tāda sajūta, ka pāris eksemplāros. Bija cerība saņemt no Rīgas bibliotēkas (ar tik viens eksemplārs), bet sistēmas kļūdas dēļ sanāca, ka bija vien jāpērk internetā. Un labi vien bija- varēju nesteidzīgi iegrimt klaidoņu pasaulē.

Pēc izlasīšanas, meklējot informāciju par autoru, uzgāju ne tikai viņa dzīves traģisko beigu daļu (ar šķērēm sev slimnīcā veica harakiri), bet arī to, ka vecāki viņu pameta un viņš pāris gadus pats klaiņoja pa valsti. Te laikam arī ir grāmatas ‘”Ceļš uz Zvanu draudzi’’ pamats tēlainajiem aprakstiem un spilgtajiem tēliem, kuri sanāca vienkārši izcili- bauda lasīt.

Grāmata aplūko to laika posmu, kad cilvēki pameta laukus un devās laimes meklējumos uz Ameriku. Un ne tikai laukus- ražošana tika modernizēta un tagad iekārtas veica cilvēku darbu. Un kas atlika cilvēkiem- vai nu doties svešumā laimi meklēt vai arī klaiņot. Klaiņošana bija vienkārša un tajā pat laikā ļoti grūta- doties ar kājām lielus gabalus, prasīt ubagu dāvanas, meklēt naktsmājas, strādāt gadījuma darbus un izvairīties no policijas. Savādāk var nonākt ‘’Kalnā’’ un dažus gadus pavicināt kapli valsts maizē.

Un nebija tā, ka klaidoņi neprata vai negribēja strādāt. Drīzāk tā bija tāda kā protestēšana vai apjukuma slēpšana. Vienu dienu tu esi vajadzīgs un prasmīgs sava amata meistars, bet citu brīdi tevi aizstāj mašīnas un atrodies uz ielas.

Lai arī Bolle bija tas, kurš izstaigāja visus ceļus un uzklausīja visus stāstus, vairāk ir sajūta, ka lasītājam pašam bija iespēja staigāt un iepazīt apkārtni ar tās cilvēkiem. Uzklausīt viņu stāstus un pamanīt gan tā laika vidi, gan tā laika cilvēku dabu un domāšanu. Un tas bija tik fantastiski ievelkoši un prātu pārņemoši, ka dažas nodaļas gribējās pārlasīt. Un kas gan var būt labāks par grāmatu, kuru vēlies pārlasīt?

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.