Nobela prēmija literatūrā- 1974.gads Eivinds Junsons- Noveles.
Autors: Eivinds Junsons.
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1968
LPP: 39
Par grāmatu-
Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Eivinda Junsona trīs noveles, kuras iekļautas grāmatā ”Zviedru noveles”.
Joprojām liela mīkla ir par dažu nobelistu nepieejamību kaut cik biezā lasāmā slānī. Daži ir pārpārēm, citi pa vienam, diviem. Bet daži jāmeklē citās valodās vai kādā nebūt izlasē. Arī šoreiz- noķēru ”Zviedru noveles”, kurā ir veseli pieci nobelēti rakstnieki. Pārītim no tiem ir lasīti citi darbi, pārītis joprojām ir ar cerību tikt pie citiem, apjomīgākiem darbiem, un viens palika kā lasāms- Eivinds Junsons. Ņemot vērā, ka tajā gadā Nobela prēmiju literatūrā saņēma Junsons ar Martinsonu, kuri arī paši bija komisijā un lēma par prēmijas piešķiršanu, tad nez vai abi šie kungi būtu pelnījuši, ka viņus (kā nobelistus) lasa daudz. Tāpēc šoreiz pietiks ar trim novelēm.
Etolietis.
Īsa novele par seno Grieķiju, kur kāds strādnieks mācēja stāstīt labus stāstus, bet dziedāt īsti nesanāca. Pēc kāda konflikta pazaudējis aci, viņš dodas pasaulē klaiņot. Dzēra, strādāja, klaiņoja, kamēr pazaudēja arī otru aci. Toties iemācījās arī dziedāt. Tā staigāja apkārt un stāstīja stāstus. Vienā novadā viņu sauca par Aizsmakušo Jonieti, citā- par Klibo Žūpu, citā par Dekatosu. Piērijā viņu sauca par Homēru.
Grūtā stunda.
Fridlevs ir strādīgs un centīgs vīrs. Strādā labi, krāj nopelnīto un cer atgriezties dzimtajā pusē, kur viņu gaida saderinātā veikalnieka meita. Izskatās, ka vecumdienas būs nodrošinātas, bet…. bet tad cits, izmanīgāks pielien Fridlavam priekšā. Un plāni brūk tikpat ātri, kā domas skrien uz mežu meklēt priedes zaru pār kuru varētu pārmest virvi.
Vientulība.
Kāds vīrs no parīzes ierodas mazā piejūras pilsētiņā. Lai rakstītu un izbaudītu vientulību. Bet jau pirmajā dienā saprot, ka mazā pilsētiņā viņš vientulību neatradīs- te visi viens otru pazīst, svešiniekus uzreiz ievēro un par katrām varītēm cenšas tos uzrunāt un kaut ko ieteikt- vai kādu cilvēku ar kuru parunāties, vai kādu vietu redzēt vai kādu iestādi apmeklēt. Tāpēc viņš jau nākamajā dienā aizbrauc uz kņadas un rosmes pilnu pilsētu.
Laikam jau no trim īsām novelēm ir pagrūti iepazīt autora rokrakstu. Un īsti vērtēt ar nav ko. Ja nu vienīgi pateikt, ka viss izlasītais patika- īsi, spilgti un kā jau novelēm raksturīgi- ar negaidītu atrisinājumu.
Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Leave a Reply