Nosaukums: Biljards pusdesmitos
Autors: Heinrihs Bells
Izdevniecība: Mediasat Group
Gads: 2007
Lappuses: 223

Par grāmatu
Roberts Fēmels jau vairākus gadus uzticīgi seko saviem principiem un ieražām- katru dienu precīzi pulksten deviņos trīsdesmit viņš ierodas viesnīcā ”Princis Heinrihs” un velta pusotru stundu biljardam. Savai sekretārei atstājis zīmīti, kurā teikts: ”Jebkurā laikā esmu sastopams savai mātei, savam tēvam, savai meitai, dēlam un Šrellas kungam, nevienam citam”. 1958.gada 8.septembrī sekretāre nespēdama atteikt, paziņo Netlingeram, kur sameklēt Fēmela kungu…


Laikam jau pie Bella daiļrades būtu bijis jāpieķeras arī bez Nobela lasīšanas saraksta, jo pārāk jau sacildināts ir viņa literārais veikums- ”Bells līdz pat mūsdienām ir visvairāk lasītajiem vācu pēckara paaudzes rakstniekiem. Viņa romāni ”Ar klauna acīm”, ”Grupas portrets ar dāmu”, ”Biljards pusdesmitos” ir tulkoti daudzās pasaules valstu valodās.”

Tā kā man acu stiepiena attālumā bija viens no viņa slavenākajiem darbiem ”Biljards pusdesmitos”, tad izvēle, protams, krita uz to.

Un man ne mirkli nebija jānožēlo izvēle- grāmata burtiski ierāva sevī, un zinot Bella dzīvesstāstu (tiesa gan- virspusēji), darbā var ik pa laikam saskatīt kādas nebūt līdzības vai pieredzi no viņa paša dzīves.

Grāmata, lai arī aptver ļoti plašu laika posu, tomēr stāsta tikai par vienu dienu, kurā ir gan Fēmela skolas gadi, gan jaunība, gan kara gadi… arī vecā Fēmela pirmais nozīmīgais projekts, bērni, vēstuļu gaidīšana no bēguļojošā dēla… autors šo visu tik meistarīgi sapludinājis vienā dienā, ka tikai aizverot grāmatu lasītājam pielec, ka viss notika tik ātri un tajā pat laikā aptvēra vismaz pusgadsimtu senu vēsturi, kuras laikā sabiedrība, tāpat kā Fēmela projektētais klosteris, tiek gan celta, gan sagrauta (klostera sakarā- Fēmela roku darbs). Un arī atjaunota. Lai cik tas nebūtu dīvaini arī tur (saistībā ar klosteri) darbojas Fēmels. Tiesa gan katru reizi tur ir cits Fēmels. Un katram no viņiem bija savs iemesls ķerties klāt šim klosterim.

Te vēlreiz man jānožēlo, ka pēdējā laikā lasu bez pildspalvas- bija daži ļoti sulīgi citāti, kurus bija vērts piefiksēt.

Viss pārējais neminētais bija tik labs, cik Nobela prēmijas laureāta darbā tam jābūt- tēli spilgti noraksturoti, notikumi tikpat spilgti atainoti un starp rindiņām lasāmais tikpat daudz cik pašās rindiņās.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.