Autors: Nellija Zaksa
Izdevniecība: Панорама
Gads: 1997
LPP: 25

Par grāmatu-
1966.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējas Nellijas Zaksas dzejas izlase.

Šomēnes jāiespēj izlasīt visi nobelētie dzejdari šajā grāmatā, lai varu ķerties klāt kam biezākam. Tagad kārta pienāca Nellijai Zaksai, kura, dzimusi Vācijā, tomēr prēmiju saņēma kā Zviedrijas pārstāve.

Iemesls valstu maiņai ir tas pats, kas skāris daudzus Vācijā dzīvojošus ebrejus pirms Otrā pasaules kara- pateicoties Selmas Lāgerlēvas uzaicinājumam, Nellija Zaksa īsi pirms ebreju masveidīgām deportācijām, izvairījās no traģiska pavērsiena viņas dzīvē.
Avoti min, ka šī traģēdija Zaksu diezgan grauzusi un to varot just viņas dzejā, kas tapusi pēckara laikā.
Tajās nedaudzajās lappusēs par to varēju pārliecināties- zīdaiņi mātes piena vietā saņem šausmas, teliņam tiek novilkta āda un pēc tam tā āda, kā zābaki, tiek novilkta bērnam, kāpšana uz nāves stīgas, utml.

Lai arī prieka un gaišuma šajās dzejas rindās ir maz, tās tomēr patika. Patika ar savu spēcīgo uzrunāšanu un zinot tos nelielos vēsturiskos un autores biogrāfijas kriksīšus, dzeja uzreiz sevi parāda traģiskāk un skarbāk.

Grūti pateikt vai lasot Nellijas Zaksas dzeju kādā biezākā apkopojumā, nepaliktu par grūtu laist caur sevi šādu smagumu, bet nelielās porcijās, manuprāt, ļoti vērtīgi.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.