Autors: Tomass Stērns Eliots
Izdevniecība: Панорама
Gads: 1997
LPP: 24

Par grāmatu-
Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Tomasa Stērna Eliota dzeja.

Likās, ka visus mazos nobelētos darbus esmu pieveicis un turpmāk būs tikai apjomīgāki teksti. Izrādās, ka nekā- vēl daži ir aizķērušies un gaida savu kārtu. Viens no šādiem ”aizķērumiem” bija amerikāņu dzejnieks, dramaturgs un literatūras kritiķis Tomass Stērns Eliots.
Tā kā man interesēja tikai viņa dzejdara veikums, tad par pārējo nemaz neinteresējos. Un viņš kā dzejnieks savā laikā ir ticis augstu vērtēts- darbi tulkoti 38 valodās. Tajā skaitā daži atdzejojumi ir latviešu valodā. Gribējās no tiem izlasīt viņa poēmu ”Izpostītā zeme”, bet tā kā man ir neliels pagurums medīt katru darbu pa krājumiem, sējumiem vai žurnāliem, tad nolēmu iztikt ar to, kas ir pie rokas- izlasi krievu valodā. Pie tam šī poēma tur ir iekšā.
Kopumā interesanti, lai arī sarežģīti. Tās reliģiskās un mitoloģiskās lietas, kas dzejoļos aprakstītas, prasīja priekšzināšanas. Tāpat arī atsauces uz citiem darbiem (piemēram, Dievišķo komēdiju). Mazliet šo sarežģītību mazināja pēcvārds, kas ļāva labāk saprast gan autora raksturu, gan dzejā apslēpto. Bet lasot dažbrīd jutos, kā bleķa gabals iemests baseinā peldēt.
Valodas un izteiksmes līdzekļu dēļ gribētos teikt, ka lasīju kaut ko izcili labu, bet tajā pat laikā paliekot nesaprašanā, palieku arī bez gandarījuma par izlasīto.

Grāmatas vērtējums: 5/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.