Nosaukums: Cīņa ap troni
Autors: Johanness Vilhelms Jensens
Izdevniecība: Grāmatu draugs
Gads: 1939
Lpp: 325

Johannes V.Jensen – Kongens Fald .,1901.
Tulkojums latviešu valodā- T.Lejas-Krūmiņš

Par grāmatu-
Dāņu karalis Kristins II mēģina sagrābt varu apkārtējās zemēs un nežēlīgi izrēķinās ar ienaidniekiem. Nemitīgie karagājieni un cīņas nogurdina tautu un karalis tiek izraidīts. Kā uzticams sabiedrotais viņam seko karakalps Miķelis Tegersens, kurš agrāk bija vienkāršas kārtas students.

Vēsturisks romāns par 16.gadsimta sākuma Dāniju un tās karali Kristianu II, kurš vēlējās apvienot Dāniju un Zviedriju, bet beigās palika pie sasistas siles. Apmēram tas bija viss, ko pirms lasīšanas zināju par šo darbu. Vēl tas, ka ”Cīņa ap troni” skaitās viens no ievērojamākiem Jensena darbiem. It kā solās būt laba un interesanta lasāmviela, jo man vēsturiskie romāni iet pie sirds. Diemžēl te vairāk bija tāda kā drūma atcere par tēmu karavīri soļo, zemnieki saceļas un karalis krīt nežēlībā. Protams, drūmums pats par sevi nav nekas slikts, tik ar to izpildījumu kopā sanāca nu tā- ne pārāk.

Miķelis ir nabadzīgs students, kurš netiek galā ne ar mācībām, ne ar savām domām. Pie reizes viņš sadara nesmukumus dzimtajā apkārtnē un dodas uz armiju. Tur viņš pirmo reizi ierauga karali un iespaidojies no viņa, kļūst par viņu uzticamo karakalpu.
Tikmēr, kā rēgi no pagātnes, uzpeld viņa slikto darbu rezultāti un seko Miķelim pa visu Dāniju, Zviedriju un vēl tālāk.

Grāmata lasās viļņveidīgi- brīžam kāda nodaļa ir interesanta un ar kādu sakarīgu notikumu attīstību, bet brīžam atkal ir periods, kurā nespēj tikt uz priekšu bez mocībām- ne notiek kas, ne sakarīgi runā, ne arī var saprast kaut ko. Valoda ir tik smagnēja kā pielijis deķis, bet tas laikam jānoraksta uz to laiku tulkotāja veikumu. Lai gan pats stāsts neglāba šo pielijušo deķi- saraustīti un grūti savietojamas nodaļas teju vai dzina izmisumā mani, kad vajadzēja izsekot viena vai otra tēla iepriekšējām gaitām. Īpaši, ja tie tēli tā arī nav palikuši atmiņā, jo autors ar to raksturošanu īpaši neizcēlās- katram viens teikums. Vai divi- ja bija jāapraksta ūsas.

Kaut kādu priekšstatu par tā laika dzīvi, karaļa gaitām un zemniekiem varēju gūt, bet tas arī bija vienīgais grāmatas plus.

Grāmatas vērtējums: 4/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.