Nosaukums: Garās dienas ceļš uz nakti.
Autors: Jūdžins O’Nīls
Gads: 1942

Par grāmatu-
1936.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Jūdžina O’Nīla luga.

No Jūdžina O’Nīla daiļrades biju izvēlējies lasīt ”Mīla zem gobām”, bet ogu lasīšanas laiks ieviesa nelielas korekcijas- nācās izvēlēties audiogrāmatu, lai pie krūma sēdot varētu ”lasīt”.

Luga ”Garās dienas ceļš uz nakti” ir par kādu ģimeni- Mēriju un Džeimsu Taironiem un viņu pieaugušajiem dēliem- Džeimiju un Edmundu. Džeimss kādreiz bija slavens un daudzsološs aktieris, bet sava skopuma dēļ pazudinājis savu karjeru. Skopums gan joprojām palicis, tāpat kā vēlme iedzert. Mērija, pārdzīvojot par bērna zaudēšanu, aizvien vairāk slīgst morfija atkarībā un savas atkarības dēļ cenšas izlocīties un attaisnoties mājinieku priekšā. Vecākais dēls Džeimijs nespēj nostāties uz kājām un joprojām ir atkarīgs no vecāku dotās naudas, kuru viņš notriec meitās un alkoholā. Jaunākajam dēlam Edmundam ir tuberkuloze un nemitīgā slimošana un neziņa par tālāko dzīvi viņu padara nervozu.
Vienas dienas laikā viņi pagūst gan vairākkārt sastrīdēties gan it kā salabt. Pie reizes uzplēst vecas atmiņu rētas un viens otram pārmest vienu otru izdarītu vai neizdarītu lietu.

Ko lai saka- luga Jūdžinam sanākusi smaga, depresīva un diezgan nomācoša. Dažbrīd jau likās, ka labāk palikt pie ”Mīla zem gobām” nekā turpināt klausīties šo smago ģimenes sarunu. Bet tomēr- tur kaut kas bija. Kaut kas pievelkošs un biedējošs vienlaicīgi. Jūti, ka katram no viņiem ir sava bēda, savs skelets skapī un savs aizvainojums pret katru no ģimenes. Tāda sajūta, ka visas bēdas sarūga visiem vienā dienā un gāja pār malām.
Un, lai arī tā diena lugā bija smaga, kopumā pēcgarša palika stipra- bija ko aizdomāties, bija ko iedomāties un bija ko vienkārši padomāt.

Jau pēc klausīšanās, meklējot informāciju par autoru un šo lugu, atradu, ka tā daļēji ir autobiogrāfiska un pirmo reizi uzvesta tikai pēc autora nāves.
Nu ko lai saka- ja viņa biogrāfijā kaut attāli ir bijusi līdzīga diena, kā viņa lugas varoņiem, tad nav brīnums, ka autoram smagi klājās vecumdienās.

Par šo lugu Jūdžinam O’Nīlam pēc nāves piešķirta Pulicera prēmija.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.