Nosaukums: Babits
Autors: Sinklērs Lūiss
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1962
LPP: 394

Sinclair Lewis– Babbitt.,1922.
Tulkojums latviešu valodā- Zelma Staņa

Par grāmatu-
Džordžs Babits ir nekustamo īpašumu mākleris- viņš cītīgi strādā savā kantorī, lai nopelnītu savai ģimenei pietiekami daudz naudas, kas ļautu tai izskatīties reprezentabli ar krāšņu māju, kārtīgām viesībām un, protams, lai pašam būtu iespēja apmeklēt golfu un dažādus Zenīta klubus un sanākšanas.
Babits tik ļoti cenšas izpatikt augstākiem sabiedrības slāņiem, lai tik pašu tur pieņemtu un atzītu, ka atsakās no savām domām, viedokļa un dzīves, kādu tas vēlas.

1930.gadā Sinklērs Lūiss kā pirmais amerikānis saņēma Nobela prēmiju literatūrā, uzsverot viņa talantu veidot tēlus un satīrisko skatījumu. Arī ”Babitā” netrūka šis satīriskais skatījums. Pat vairāk- kā vēsta grāmatas pēcvārds, rakstniekam ir izdevies radīt tik spilgtu tēlu, ka vārds Babits iekļauts Oksfordas vārdnīcā ar paskaidrojumu: ”Babits- vulgāra, pašapmierināta biznesmeņa tips, kas pilnīgi atzīst attiecīgās vides standartus.”

Džordžs Babits ir tipisks mietpilsonis, kuram svarīgākās lietas dzīvē ir labas attiecības klubā, iespēja dižoties ar saviem ienākumiem un automašīna. Nu vēl sieva un bērni ar kuriem viņš vairāk strīdas, nekā pavada laiku kopā. Izņemot viesībās, kur labi jāizskatās un jāatrādās sabiedrībā. Citādi vēl sāks runāt par Babitiem sliktu. Un to Džordžs nevarētu paciest, jo viņam vissvarīgākais ir tikt tajā sabiedrības daļā, kura viņam pagaidām ir slēgta- pie pilsētas dibinātājiem, svarīgākajiem pilsoņiem un vecajiem baņķieriem.

Pamazām Džordžs Babits izsitas un tiek pat pie kāda pilsētas džentelmeņu kluba priekšsēdētāju. Tāpat viņam izdodas iepatikties mācītājam. Likās, ka nu Babitam ceļš uz slavu un vēl lielāku atzīšanu ir garantēts. Bet te viņš ”noraujas”- nevilšus viņam iepatīkas parasto strādnieku idejas, kuras viņš nepadomājot skaļi atbalstīja klubā un sapinās ar šaubīgu kompāniju, lai tikai izrautos no pelēcīgās ikdienas un beidzot būtu brīvs no mūžīgās izlikšanās.
Tas viss sāpīgi atsaucās uz Babita uzņēmējdarbību un stāvokli klubā un viņš saprata, ka labāk ir peldēt pa straumi un atmest savas domas un ilūziju par paša virzītu dzīvi.

Par ”Babitu” man jau bija skaidrs pirms lasīšanas- būs attēlota dzīve Sausā likuma laikā un parādīta tā laika sabiedrības dubultmorāle, sliktie kapitālisti un cilvēka (Babita) tiekšanās pēc naudas un slavas. Pamatā tā arī bija- Babits bija cēlies no vienkāršas veikalnieku ģimenes un izmisīgi centās būt tās sabiedrības loceklis, kuru viņš uzskatīja stāvam visaugstāk. Pagaidām viņam tas ne pārāk izdevās, bet izmisīgi sevi piespiežot būt pareizam, viņš sasniedza savu mērķi. Tiesa, īsi pēc tam nāca apskaidrība, ka tas nemaz nav tas, ko viņš vēlas. Viņš saprot, ka visu mūžu darījis to, ko nevēlas. Darīja un runāja tikai to, kas bija pieņemts. Un tiklīdz viņš saņēmās būt patiesāks pret sevi, viņš tūlīt izkrita no tik grūti sasniegtā sabiedrības krējuma. Lai arī kā Babitam nepatika šāda dzīve, tikai tādā viņš redzēja sevi.

Autoram izdevās radīt spilgtus tēlus un parādīt labu tā laika sabiedrību. Vairāk gan pasmejoties par tādiem babitiem, kuriem svarīgākais ir būt pareiziem un uzskatīt sevi par kārtīgiem un augstu morāli un tikumu pārstāvošiem, tajā pat laikā nemaz nekautrējoties pārkāpt likumus iegādājoties alkoholu, apejot nodokļus vai krāpjot sievu. Ja nu kas, tā dara visi un galu galā var arī baznīcā nožēlot grēkus un viss tiks piedots.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.