Nosaukums: Zemnieki.
Autors: Vladislavs Reimonts
Izdevniecība: Latvijas Valsts izdevniecība
Gads: 1953
LPP: 815

Władysław Reymont- Chłopi.,1904.-1909.
Tulkojums latviešu valodā- A.Michelsons, Fr.Rūmnieks

Par grāmatu-
Romāna darbība norisinās 19.gs beigās Polijā, Ļipcos — ciemā, kurā ir vairāki desmiti saimniecību, dzirnavas, baznīca, kurā kalpo ksendzs, krogs, kurā saimnieko ebrejs Jaņķelis.
Ļipcos gandrīz visi ir saimnieki un bagātākais no tiem ir Macejs Borina- viņam ir vairāki morgi zemes, lopi, plaša saime un ievērojam cieņa ļipciešu acīs.

Romānā attēlota dzīve Ļipcos gandrīz gada garumā- visos četros gadalaikos Ļipcos bija ko darīt un ko runāt.

Nobela lasīšanas uzdevums man rit lēnām — lasu tik pāris grāmatu pa gadu. Zinu, ka šādi izstiepšu savu apņemšanos vēl par gadiem pieciem, bet it kā jau nav kur skriet.

Šogad pirmais nobelētais darbs (ceru, ka ne vienīgais) ir Vladislava Reimonta ”Zemnieki”. Sākotnēji bija doma lasīt ”Apsolīto zemi”, bet tā kā tieši par ”Zemniekiem” viņš 1924.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, tad loģiski bija izvēli mainīt.

Zemniekus” es ieliku plauktā ar domu, ka tā te ilgi neaizkavēsies — izlasīšu un nesīšu uz kādu maiņas vietu. Kā nekā, plauktā tā jau vietas maz un nav ko aizņemt to ar kādu vecu un biezu grāmatu. Izrādās, ka grāmata paliek plauktā uz palikšanu.

Romāns sākas ar rudeni- Ļipcos tiek apdarīti rudens darbi un kāds no nabadzīgākajiem dodas pasaulē ubagot, lai nevajadzētu grūtajā laikā apgrūtināt mājiniekus ar lieku muti. Par garīgajām lietām rūpējas ksendzs, par laicīgajām- ebrejs Jaņķelis, kuram pieder veikals un krogs. Par kārtību ciemā rūpējas paši ļipcieši, kuri klausa savus ietekmīgākos un bagātākos saimniekus. Un visietekmīgākais ir Macejs Borina, kurš nesen palicis atraitņos jau otru reizi. Bet ilgi viņam nav lemts palikt vienatnē- skopums, aprēķins un vēl dažas dziņas viņu salaulā ar ciema skaistāko meitu Jagusi. Diemžēl, bet Jagnē bija ieskatījies Maceja dēls Anteks, kurš, lai arī precējies, mīlēja iet pa kreisi. Pēc kāzām sabiezēja nesaskaņu mākonis un Macejs izraida Anteku ar viņa ģimeni. Anteks sola atriebties.
Pamazām rudeni nomaina ziema, kuru ļipciešiem nākas grūti pārlaist. Arī pavasaris nav glābiņš, jo iekavējas pavasara darbi.
Lai arī gads nav liels laika sprīdis, zemniekiem Ļipcu ciemā dzīve bija piesātināta ar dažādiem notikumiem — gan priecīgiem, gan bēdīgiem.

Grāmata ir izcila! Mani aizrāva viss — notikumi, spilgtie personāži, zemnieku dzīve, iespēja pabūt senajos laikos, bet jo īpaši patika dabas attēlošana. Rindkopām gari apraksti kā gleznas peld acu priekšā un tos lasīt bija tīra bauda. Tā vien prasījās vēl un vēlreiz pārlasīt par tiem laukiem pavasarī vai pērkona negaisu ziemā, vai jebko, kas tika aprakstīts. Reimonts noteikti ir viens no talantīgākajiem rakstniekiem, kurus esmu lasījis. Skaidrs, ka arī ”Apsolītā zeme” būs jāizlasa.

Vēl īpaši gribu uzslavēt autora māku attēlot cilvēkus un viņu attiecības. Tā ne par matu neatpalika no dabas attēlojumiem — skaudība, mīlestība, niknums, labestība, naivums un daudz kas vēl. Tas viss bija tik dzīvs, tik iederīgs, tik… nu taisni kā no dzīves norakstīts.

Nezinu vai un cik šāda veida romāni — lauku dzīves attēlošana gada griezumā, bija modes lieta divdesmitā gadsimta sākumā, bet izskatās, ka vēl vismaz pāris es varētu izlasīt tuvākajā laikā (Straumēni un Mežvalde).

Ja kāds vēlas izlasīt kaut ko no ”klasikas” ar labu tulkojumu, izcilu valodu un bagātīgi attēlotiem aprakstiem, tad ‘”Zemnieki’’ noteikti ir laba izvēle.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.