Nobela prēmija literatūrā- 1909.gads Zelma Lagerlefa- Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums.
Nosaukums: Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums
Autors: Zelma Lagerlefa
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1972
LPP: 619
Par grāmatu
Nils bija nepaklausīgs puišelis, kuram patika slinkot un apbižot citus. It sevišķi mājdzīvniekus. Bet kādu dienu viņa rokās nonāca rūķītis un par sodu Nils pats tika noburts par rūķīti un, lai kļūtu atkal par cilvēku, viņam vajadzēja kopā ar zostēviņu Mārtiņu doties līdzi meža zosīm uz Lapzemi.
Ir kāds parasts 20.marta svētdienas rīts… Gluži šādi jau nesākās grāmata par zēnu, kurš, būdams jau kā rūķītis, devās līdzi meža zosīm, bet datums ir īstais- 20.martā Nils Holgersons uzleca baltajam zostēviņam mugurā un pameta vecāku mājas, kurās atgriezās tikai 8.novembrī. Pa šo laiku Nils paguva būt vai visā Zviedrijā un pieredzēt daudz interesantu notikumu.
Kas par notikumiem un kas vēl tur ņēma dalību, to būtu grūti pārstāstīt. Gandrīz katrā pieturvietā Nilsam bija vai nu jādzird kāda teiksma vai jāglābj kāds zvēriņš vai cilvēks no nelaimes. Protams, arī pašam visu laiku jāuzmanās, jo tādu mazu knēveli ne viens vien gribēja apēst. It sevišķi jau lapsa Smirre.
Īstenībā sakāmā būtu ļoti daudz, bet tajā pat laikā grūti izšķirties ko pieminēt, ko nē. Vien apbrīnā varu noliekt galvu autores priekšā un priecāties līdz ar zviedriem, ka viņiem ir šāda autore un šāds, savai zemei, veltīts darbs. Tas nekas, ka nedaudz mēli var pamežģīt uz vietvārdiem, toties tie apraksti… gleznas viena pēc otras. Teikas, mīti, leģendas, vēsture, ģeogrāfija, cilvēki…. tas viss un daudz kas vēl šajā grāmatā ir savīts tik fantastiski krāšņā piedzīvojumā, ka vari tik priekā noelsties.
Spēj tik lidot nopakaļ Akkai no Čebnekajses un izbaudīt katra novada un gandrīz katras apdzīvotas vietas brīnišķīgo raksturojumu.
Bet te nav tikai pasaka ar laimīgām beigām- te sanāk iepazīt arī ne tikai skaudro ziemeļu dabu, bet arī grūto cilvēku likteni. Kad bērni paliek bez vecākiem, vecāki- bez bērniem. Kad māsa zaudē brāli, kad ģimene zaudē mājas. Kad neraža un bads klauvē pie vārtiem. Skarbi, bet tajā pat laikā patiesi un bez asarainas nožēlas. Līdz ar to Nilss, lidojot par Zviedriju, parāda ne tikai skaisto dabu, bet arī pašu zviedru vēsturi, čaklumu un nepadošanos dzīves grūtību priekšā.
Šī bija bērnam priekšā lasāmā grāmata un vienu brīdi jau likās, ka nebūs gluži īstā, jo ainavu aprakstošās nodaļas bija ļoti labi miedzinošas- dažas lappuses un klausītājs jau čuč. Savukārt, aktīvākās nodaļas jau tika klausītas ar manāmu dedzību acīs. Tā ka var teikt- arī laba kā priekšā lasāmā grāmata.
[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Ja nu kāds baidās ķerties klāt grāmatai, tad tepat zemāk var aplūkot Nilsa Holgersona ceļojumu
multenes versijā.
Atceros, ka bērnībā mēģināju šo lasīt, bet nepavilku- apnika tie apraksti un tad vēl šitāda apjoma grāmata šķita krietni par biezu un nepievārējama. Izlasīju kādu trešdaļu vai mazāk un pametu.
Tagad gan gribas izlasīt, bet tā arī nav sanācis pieķerties, bet pēc šī apraksta varētu pieķerties drīzāk, izklausās jau dikti labi.
Nu ja Tev nākamgad vēl nesanāks pieķerties, tad pavisam skaidri nojaušu ko Tev Ziemassvētku vecīts gada nogalē uzdāvinās :)
Brīnišķīgas bērnības atmiņas. Iespējams, ka izlasīju pat divas reizes.
Man likās, ka es bērnībā šo grāmatu biju lasījis, bet tagad uz grāmatas vidu sāka likties, ka tomēr līdz galam netiku. Kaut kas pagaisis no atmiņas.
“būs jāturpina”- šai ailē man ir arī leģenda par tilu pūcesspieģeli un šveiks 2. daļa. uc vienkārši tu zini ka tās kas mājās vienmēr būs pieejamas bet biblenē var pazust vai aizmirst utml. un protams ir nedaudz jāpārskaņojas- jo lasīt mūsdienās sarakstītas grāmatas tomēr ir vieglāk. gan jaunajām gan vecajām ir savi plusi bet vajag nelielu gara aklimatizāciju un tas ir pavisam nedaudz ilgāk nekā paņemt jaunu vai zināmu grāmatu