Autors: Džozue Karduči
Izdevniecība: Панорама
Gads: 1997
LPP: 23

Par grāmatu-
1906.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Džozue Karduči dzejas izlase.

Arī šoreiz īss ieskats Nobela prēmijas literatūrā laureāta daiļradē.
Kā vēsta raksti- Džozue Karduči tēvs bija diezgan stingrs un bērnam nācās piedzīvot arī grūtākus brīžus. Tas gan vairāk attiecas uz mācīšanos- nācās kalt latīņu valodu un par nedarbiem, kā sodu, pārlasīt tēva iecienītā rakstnieka Mandzoni darbus.

Ieguvis labu izglītību viņš spēja nodoties gan dzejas rakstīšanai, gan strādāt universitātēs. Džozue Karduči tiek uzskatīts par ievērojamāko deviņpadsmitā gadsimta Itālijas dzejnieku.

Dzejas izlasē dominēja dzejoļi par Itālijas dabu, vēsturi un ievērojamiem cilvēkiem. Viņš apdzied Itālijas laukus, skaistās pilsētas un arhitektūru. Tāpat diezgan bieži dzejā ir manāmi kādi mitoloģiski tēli vai literatūras sacerējumu personāži, kā tas bija dzejoļu ciklam, kas veltīts Karlo Goldoni.
Kopumā jauki dzejoļi, kuros var just autora dziļo mīlestību un cieņu savai dzimtenei un tās vēsturei. Tāpat var pamanīt viņa dumpīgo un pretoties kāro stilu gan izvēloties personāžus, gan izvēloties izteiksmes līdzekļus.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.