karogi

Nosaukums: Karogi pār pilsētu un ostu.
Autors: Bjērnstjerne Bjērnsons
Izdevniecība: Grāmatu draugs
Gads: 1934
LPP: 251

Bjørnstjerne Martinius Bjørnson- Det flager i byen og på havnen., 1884
Tulkojums latviešu valodā- A.Mežsēts

Par grāmatu-
Stāsts sākas pirms pāris simts gadiem, kad Godsetā parādījās uzņēmīgs un despotisks vīrs uzvārdā Kurts. Tā pamazām viņš sarausa bagātību un ar nežēlīgo attieksmi pret citiem, to tikai pavairoja. Mainījās gadi, bet kurtu dzimtas ietekme palika. Lai arī pamazām viņu bagātība un varenība sāka zust. Stipri vēlāk no Gosetas varenā zemesīpašnieka dzimtas bija palikusi tikai viena muižas ēka un viens, kluss un pieticīgs dzimtas pārstāvis.
Tad nu radās doma šajā muižā ierīkot meiteņu skolu. Bet skolas vadītāja progresīvās idejas tika mēģinātas slāpēt ar sabiedrības sašutumu.

Bjērnstjerne Bjērnsons ir Norvēģijas himnas vārdu autors un tiek minēts kā viens no četriem ievērojamākiem Norvēģijas literātiem, bet (kārtējo reizi nopūšamies) latviešu lasītājs iepazīties ar viņa veikumu var no astoņdesmit gadu atpakaļ iespiestā romāna saīsinātās versijas. Pie tam ar lērumu gramatikas kļūdu un diezgan smagnējo stilu.

No Kurtiem visi baidījās, jo tie izsenis pilsētā valdīja ar despotiskām metodēm- viņi apmeloja, piekāva, draudēja un visādi citādi centās panākt savu. Un neviens neiejaucās viņu darbos- ne pilsētas galva, ne baznīca.

Lai arī viņu varenība laika gaitā pamazām zuda, cilvēki joprojām Godsetas muižai gāja ar līkumu. Līdz vienā brīdī no Kurtiem palika tikai viena atraitne uz grūtām kājām. Kura arī nolēma dibināt šajā muižā meiteņu skolu. Pēc kāda laika atraitnei piedzima puika, kurš vēlāk kļuva par, nu jau labu slavu ieguvušas skolas vadītāju. Un viņš nolēma ieviest skolā jaunu elpu- apgādāt skolu ar laboratoriju, jaunākiem mikroskopiem, mācīt dabaszinības un arī tikumisko audzināšanu. To visu viņš paziņoja savā publiskajā uzstāšanās reizē, kur bija aicinājis visus ievērojamākos pilsētas pārstāvjus.
Sabiedrība viņa ieceri asi nosodīja- avīzes to izsmēja, ielās un krogos aprunāja. Jo uzskatīja, ka jaunām meitenēm neklājas tik daudz zināt.
Bet bija arī labvēļi, kuri ziedoja skolai naudu un atbalstīja. Tā nu spītējot likstām un milzīgam sabiedrības spiedienam, skola uzsāka šo projektu. Un tas ietekmēja gan skolotāju, gan skolas vadītāja, gan skolas meiteņu dzīvi.

Lasot grāmatu un vērojot notikumus pasaulē, tā vien liekas, ka mēs nekur tālāk neesam tikuši- kā gribējās valdīt par sievietes miesu un garu, tā arī joprojām tā griba palikusi. Nedod dievs, sieviete būs gudrāka un skolotāka. Kazi, vēl iedomāsies paģērēt sev kādas tiesības un amatus. Nepietiek viņām ar skolotājām, mājsaimniecēm un guvernantēm…

Romāns it kā sastāv no trim daļām- pirmā, tāda īsāka, ir par vēsturisko posmu. Kā Kurti ienāca pilsētā, kā viņi izsitās un izsita. Pēc tam atraitne ar skolas domu un savām ģimenes problēmām, jo vīrs bija varmāka un bērns ar sākumā nebija nekāds prieks un acuraugs. Laikam jau te tāda maza, progresīva audzināšana tika iepīta, lai lasītājas zinātu, kā audzināt mazus bērnus un izdzīt viņiem niķus. Un trešā daļa bija skolnieces- ar savām skolas gaitām, draudzību un pieaugšanu.

Pagrūti jau bija uztvert autora paustās domas un pierast pie viņa stila. Ja vēl pieķer klāt drukas kļūdas un acīs cērtošo kvalitātes trūkumu, tad jāsaka, ka savas grūtības lasīt bija. Bet kaut kāda to laiku gaisotne tika uztverta. Tāds mazs vēsturisks gabaliņš no gadsimtu senas Norvēģijas.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.