Pārdesmit gadus atpakaļ, grupa ļaužu Austrālijā izdomāja, ka saliekot kopā ”ūsas” un ”novembri” sanāks laba akcija , lai pievērstu vīriešu uzmanību savai veselībai. Tā teikt- veselu mēnesi audzēju ūsas, eju pie dakteriem pārbaudīties un esmu vesels.
Var jau būt, ka Austrālijā (un civilizētā pasaulē vispār) tāda akcija dod arī taustāmus rezultātus. Bet pie mums tas nestrādā. Gluži vienkārši mums ir cits [veselības] klimats. Galīgi cits.

Ielikšu savu piemēru. Aizvadītā gada vasaras beigās devos pie urologa. Kopš iepriekšējās vizītes laiks pagājis, tātad- laiks jaunai. Pie reizes pārbaudīties, parunāt, pakonsultēties. Kā nekā vecums jau ir un kā gudri cilvēki saka, ka vairs jau nav jāgaida tie noteiktie gadi, lai miesā ieperinātos kāda kaite (starp citu- varbūt ir laiks pārskatīt tos ”vīriešiem no tik-un-tik gadu vecuma vajadzētu …”?). Dakteris nozīmēja asins analīzes un ultrasonogrāfiju sēkliniekiem. Ar pirmo nav problēmu- dodies kaut nākamajā dienā uz kādu laboratoriju un dod asinis cik vajag. Bet ar ultrasonogrāfiju gāja sūnaināk- nekur tuvākā un plašākā apkārtnē nebija iespējams pierakstīties. Visur tikai pa maksu, jo gada beigas (vasarā!) un kvotu vairs nav. Ja ir laiks gaidīt, tad var mēģināt gada beigās zvanīt visiem vēlreiz, tad būs atvērtas rindas uz nākamo gadu.

Līdz nākamajam gadam 4 mēneši. Gan jau tad, kamēr es sazvanīšu kādu, rindas būs vēl pastiepušās par pāris mēnešiem. Pirmā doma bija- man it kā nedeg. Bet tā kā ar to medicīnu nekad neko skaidri nevar zināt (ja nu šoreiz ir situācija, ka deg?), tad sameklēju tuvāko maksas laiku un zvanīju. Nedēļas laikā tiku uz ultrasonogrāfiju vienā privātklīnikā Jūrmalā. Dakteris, kamēr skenēja, nokomentēja visu esošo situāciju, asinsvadu stāvokli tur (izrādās, tas ar ir svarīgs elements) un vēl ieteica kam pievērst papildus uzmanību (Latvijā vīriešiem ir trīs bēdas- prostata, plaušas un zarnas). Jāsaka kā ir- līdz šim labākā ultrasonogrāfija. Lab’, vēl Jūrmalas slimnīcā vairogdziedzera untrasonogrāfija bija patīkama procedūra (jo izstāsta visu, ko redz). Vispār jāsaka, ka pēdējā laikā retāk trāpos uz nīgriem dakteriem, kuri neko nesaka un neskaidro, tik strupi izmet savas komandas: ”Ģērbties, gulties, viss! Rezultātus prasiet ģimenes ārstam!”

Pēc sonogrāfijas attapos, ka nebiju pierakstījies pie urologa uz atkārtotu vizīti. Protams, līdz gada beigām valsts apmaksātas vizītes vairs nav. Pieraksts uz nākamo gadu vēl nav. Par maksu man bail iet (atkārtošu- tad var viss sekojošais aiziet par maksu). Tad nu turi roku uz kalendāra un gatavojies kārtējo reizi ‘’medīt’’ dakteri, kad parādīsies pieraksta iespēja, valsts apmaksātas vizītes utt.

Lai tiktu pie kāda speciālista ir jāpatērē milzum laiks un enerģijas. Īpaši, ja iepriekš neesi bijis pie konkrētā speciālista un taciņa nav iestaigāta. Vispirms meklē kur tāds speciālists tuvumā ir, cik labas atsauksmes, tad skaties vai viņš pieņem arī ar valsts līdzmaksājumu, tad mēģini sazināties, rēķini vai vērts stāvēt rindā vai iet pa maksu (un tas nozīmē, ka turpmākie visi izmeklējumi būs tikai pa maksu), utt. Diezgan nervus un laiku prasoša nodarbe. Gada beigās vēl nāk klāt teju vai nenovēršamā piebilde- mums kvotas beigušās, līdz gada beigām tikai pa maksu. Un tad meklē no jauna vai maksā ragā.
Lūk, tāpēc arī mums tas vīriešu mēnesis ir nevietā. ”Movembris” skan skaisti, bet vajadzētu to vīriešu mēnesi gada sākumā. Kad visi grib sākt jaunu dzīvi, sportot, veselīgi ēst, nomest svaru un medicīnas iestādēs kvotas nav izsmeltas. Jo novembrī sākt jaunu dzīvi var tikai tie, kuri pierakstu veikuši pirmajā pusgadā (lasi- tie, kuri seko savai veselībai) vai arī tikai par maksu. Un, ja tad nedod dievs, vēl vajadzēs citu speciālistu izmeklējumus, tad nāksies viņus medīt, zvanīt, gaidīt, maksāt, kvotas … nedomāju, ka tas ir ļoti iedvesmojošs ceļš tiem kungiem, kuriem šī novembra akcija ir domāta.