Nelielas pārdomas
Nelielās pārdomas rosināja nesenie notikumi Šveicē, kur daļa politiķu un iedzīvotāju iebilst pret minareta celtniecību blakus musulmaņu mošejai. Tagad šis jautājums tiek virzīts tautas nobalsošanai ar referenduma palīdzību. Tas esot sadusmojis musulmaņus gan pašā Šveicē, gan ārpus tās, jo panākot aizliegumu minareta būvniecībai tiekot pārkāpta ticības brīvība, kas ir norādīta Šveices konstitūcijā un ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
Par to, vai pēc referenduma, panākot minareta būvniecības aizliegumu, valstī sāksies nemieri, tagad ir grūti spriest, jo Šveicē salīdzinot ar 7,5mlj lielo iedzīvotāju skaitu ir tikai 311 000 musulmaņu.
Atgriežoties pie pārdomām- kas notiktu Latvijā, ja kāda reliģiska kopiena vēlētos būvēt savu dievnamu ar atribūtiem, kas būtiski izceltos apkārtnē? Ja arī pie mums, piemēram, musulmaņu kopiena vēlētos būvēt minaretu? Vai protestētu visa (lielākā daļa) valsts, vai tikai pilsēta, kur šāda celtne ir plānota vai arī tikai neliela iedzīvotāju daļa, kura dzīvotu/strādātu netālu no šādas ēkas?
It kā baznīcu zvanu skaņas pilnās stundās un pusstundās nevienam netraucē (pieradums?), un vairāk vai mazāk klusu reliģisko kopienu dievnami arī neizraisa sašutumu. Bet kāda reakcija būtu Latvijā par/pret minareta celtniecību? Un vai vispār būtu kāda reakcija?
Minarets- augsts tornis pie mošejas, no kura garīdznieks aicina musulmaņus uz lūgšanu.
manuprāt tuvumā dzīvojošie vienkārši savā starpā kaut ko “papukstētu” un tas arī viss. Varbūt kāda tantiņa sadomātu vākt parakstus, bet tālāk par pagasta robežām tas neaizietu. Ko darītu valdība? Neko, viņiem pie kājas tas būtu. Kas varētu iestāties par šādas celtnes būvniecību? Pieļauju, ka pareizticīgie (es domāju konkrēto nacionalitāti, kura pārsvarā pārstāv šo ticību, ne par reliģisko virzienu kā tādu), jo tas tikai būtu kārtējais iemesls savu “prāta spēju” izrādīšanai un piketa rīkošanai. Citiem vardiem sakot – urļiki, kuriem prātā tikai….zāģu skaidas.