Ar diezgan lielu regularitāti masmediji publicē datus te no ANO, te no dažādām veselības un pārtikas organizācijām par to, ka ik gadus cilvēki izmet kādu nebūt lielumu ar pārtiku, kas nopirkta, aizmirsta, neapēsta. Vai arī nenopirkta un derīguma termiņa dēļ metama atkritumos. Stāsts nopietns un satraucošs. Lai arī pozitīvas tendences ir manāmas- cilvēki izglītojas, iepērkas prātīgāk, gatavo mājās, ver vaļā veikalus, kur tirgo labu, bet derīguma termiņa beigšanas dēļ, norakstītu pārtiku, utml.

Tikai šoreiz par citu pārtiku, kuru izmetam atkritumos. Par to pārtiku, kuru nevaram apēst dēļ iepakojuma. Ir taču dzirdēts stāsts, ka kārtīgs dzērājs arī no tukšas šnabja pudeles spēs iztecināt karotes tiesu.
Mums tagad ir tik daudz un dažādu iepakojumu- jogurta pakas, kefīra tetrapakas, saldējuma kastītes, mājas sieru bundžiņas, utt. Dažādās formās un dažādos izmēros. Un te nu katram ir izaicinājums- izspiest vai izķeksēt pēc iespējas vairāk to produktu, kuru pircis.

Var jau būt, ka te mans apgalvojums nebūs lāga, bet gribētu teikt- šeit mēs atkritumos izmetam milzum daudz ēdamā. Jo nevar kefīra vai jogurta tetrapaku iztecināt pilnībā. Saldējuma vai krēma bundžiņas ar gropainām apakšiņām vai sāniņiem ar nav izēdamas pilnībā. Tomātu mērces vai kečupa pudeles ar nav izēdamas līdz tukšumam. Vienkārši mums ir pilni plaukti ar sliktas izķeksējamības iepakojumiem. Un lai cik tu būtu zaļš, taupīgs vai principiāls, tāpat kādu daļu pārtikas izmetīsi atkritumos.

Jā, var griezt pustukšas tetrapakas uz pusēm, lai kārtīgāk izskrāpētu tur palikušo jogurtu. Var arī doties uz tirgu ar saviem traukiem (lai arī ne viss tirgū ir nopērkams). Vai skalot ar zupas kriksi nosacīti tukšo krējuma trauciņu, lai varētu sev zupas šķīvi ietonēt ar krējuma nokrāsu.
Bet mazas tējkarotes tiesas paliek tajās pakās, kuras vairums kā tukšas un izēstas izmet atkritumu urnās. Sīkums? Ja vienam un vienreiz, tad jā. Ja vienam un bieži, tad gan vairs nē. Ja visiem kopā un bieži, tad jau var skaitīt cik ciematus Āfrikā ar to paēdinātu.

Te kā uzskatāms piemērs labi iederētos zobu pastas tūbiņa. Kas, manuprāt, vispār ir gandrīz mūžīgais dzinējs- tūbiņa jau kādu laiku tukša, bet tāpat sanāk izspiest kārtējo devu. Un tā ilgi.