Ne kauna, ne goda, jeb ZZS politiskā reklāma.

Nebija man doma pieminēt blogā kaut kādus tuvojošos politiskos procesus, bet tomēr nenoturējos. Pateicoties ZZS reklāmai.

It kā jau pierasts, ka pastkastīte pirms vēlēšanām ir pilna ar politisko drazu un jaunas emocijas tā neizraisa. Laikam tāpēc, ka nelasu un nepētu tur rakstīto.

Šoreiz ir savādāk- manās rokās (ne caur pasta kasti) nonāca šī ZZS reklāmbrošūra ”Uzdziedi, sirds gaiša kļūs”, kurā galvenajā lomā ir dažādu dziesmu vārdi un Edgara Liepiņa bildes. Jā, un pavisam neuzkrītoši, ir arī priekšvārds ar Lembergu un pēcvārds ar Brigmani, Vējoni, Auguli.

Saprotu ZZS vēlmi uztaisīt kaut ko paliekošāku par ātri izmetamo vai nokurināmo politisko reklāmu, bet… bet te man liekas ir kaut kas pārkāpts. Kaut kas, ko politiskajām partijām nevajadzēja, nevajag un nekad arī nevajadzētu pārkāpt. Ir lietas, notikumi un cilvēki, kuri nav pelnījuši, ka viņus izmanto šādi. Un Edgars Liepiņš noteikti nav pelnījis, ka viņu izmato par politiskās reklāmas stabu. Pie tam ar drukas kļūdām priekšvārdā un dziesmām, kuras, manuprāt, nav saistāmas ar Liepiņa daiļradi. Tas ir prasti. Tas ir ciniski. Tas ir amorāli. Tas ir [liekam katrs savu variantu].

Piedodiet ZZS, bet šīs buklets ir antireklāma. Par jums nebalsot aicinošs. Un, aiz cieņas pret Edgaru Liepiņu, šo reklāmu sadedzināšu gluži tāpat kā citas politiskās reklāmas.

P.S.

Var jau būt, ka pārāk cieši paņēmu šo faktu, bet te pirmo vijoli spēlēja emocijas.