Šorīt, iepērkoties Kauguru Rimi, laikam pirmo reizi piezagās tāda jocīga sajūta, ko varētu dēvēt par kašķīgo nacionālistu. Proti, kamēr es pie kases krāmēju somās pirkumus, pārdevējas, kurām rīta stundā vaļīgāks brīdis, izmantoja brīvo brīdi savstarpējām sarunām….. krievu valodā. Tā, skaļi sasaucoties un stāstot viena otrai, kas atgadījies vakar un ko domājot par šo vai to.
Es saprotu, dzimtā valoda, privāts uzņēmums, utt. Bet man radās tāda ārzemnieciska sajūta. Nepiederoša. Neiederīga. Nebija nekādas mājas, saldās mājas.

Laikam kaut kas manī ir saplīsis (vai salabojies), ka sāku pamanīt šādas lietas (neticas, ka agrāk tā nebija). Varbūt pie vainas ir kāda nacionāli noskaņota čakra, kas manī atvērusies. Vai arī vienkārši palieku vecs un kašķīgs.