Ja Latvijā pa radio sāk skanēt saulgriežu dziesmas, tas nozīmē ne tikai to, ka tuvojos saulgrieži, bet arī iznācis kārtējais papildinājums vienlatnieku saimei.

Pēc skaita divdesmit pirmais un vārdā Ezis.

Starp citu- atgādināšu, ka Latvijas Bankas galvenajā mājā šos ežus var visnotaļ vienkārši samainīt.

Tad nu es pēc samainīšanas un pirms likšanas albumā, nopētīju jaunās monētas. Teikšu kā ir- laikam visvājākais vienlatnieks. Parasti es ar abām rokām piebalsoju jebkuram, kurš vien pozitīvi izsakās par Latvijas Bankas izdotām monētām, bet šoreiz laikam atturēšos.

Nav jau tā, ka slikti. Bet… tā nedaudz bērnišķīga tā monēta iznākusi. Tas ezis kā no multenes izkāpis. Pat salīdzinot ar sniegavīru (kas, manuprāt, ar tā īsti neiederas šo latiņu saimē), ezis ir vēl izlecošāks. Man viņš vairāk atgādina to kūku no konditorejas ”Sala” piedāvājums (bija viņiem tāda šokolādes torte eža formā).

Iepriekš attēlotie dzīvnieki bija vairāk reālistiskāki, dabiskāki un arī glītāki. Ezis tāds nav.

Lai man piedod monētas izdevēji un veidotāji, bet, ja jau Latvijai ir plāns latu kalšanu pārtraukt ar 2014.gadu, tad tuvojoties pēdējiem vienlatniekiem, tos vajadzēja taisīt tādus, ka tos saņemot, pirksti nodreb priekā.
Ja cikls nemainīsies, tad ezis sanāk ceturtā vienlatnieku monēta no beigām. Varēja (un vajadzēja) nedaudz papūlēties, lai cilvēkiem būtu lielāks prieks par savu nacionālo valūtu pirms pārejas uz eiro.

Dikti jau negribas tik kritiski izteikties, bet … tiešām biju gaidījis ko vizuāli baudāmāku. Turēšu īkšķus, lai Ziemassvētkos būs kaut kas pa feino. Riktīgi pa feino.