Oriģinālnosaukums: Labyrinth
Valsts: Vācija/Lielbritānija/DĀR
Žanrs: Vēsturiska/Fantāzija/Drāma
Režisors: Christopher Smith
Lomās: John Hurt, Tom Felton, Jessica Brown Findlay, Tony Curran, Vanessa Kirby
Gads: 2012

Par filmu-
Stāsts par divām jaunām sievietēm kuru likteņi cieši savijas kopā pēc tā, ka arheoloģisko izrakumu laikā viena no viņām atrod noslēpumainu gredzenu. Šis gredzens kļūst nozīmīgs abām sievietēm- vienai no 13. gadsimta un otrai no 21.gadsimta.

Atceros, ka vēl nesenā pagātnē šādus veidojumus sauca par daudzsēriju mākslas filmām. Tagad, laikam lai lepnāk skan- par miniseriāliem. Nez vai divas sērijas uzreiz pretendētu uz seriāla nosaukumu, bet lai jau. Tas saturu neietekmē.

Saturu šoreiz ietekmēja Keita Mosa (tā, kura nav modele) ar savu darbu ”Labirints”. Stāsts notiek paralēli divos laikos- trīspadsmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā un abos laikos galveno lomu spēlē jaunas sievietes. Meitenei no viduslaikiem ir grūts laiks- viņas tēva vadītajā Karkasones pilī mājo gan nenovīdība, gan nodevība un visam pa virsu arī alkatīgi krustneši, kuri svētā kara vārdā iznīcina citas ticības piekritējus un vēl pie reizes grib dabūt trīs svētās grāmatas, kas simbolizē Svēto grālu.

Arī mūsdienu meitenei neiet vieglāk- arheoloģisko izrakumu laikā viņa nonāk alā, kur atrod dažādus priekšmetus. Tai skaitā arī gredzenu, kuru uzvelkot viņa paģībst. Un tālāk jau viss notiek kā mistiskā detektīvā, kurā viņa tiek ierauta pašai negribot. Izrādās, ka pēc šī gredzena un grāmatām tīko ne tik labvēlīgi noskaņoti ļautiņi un katram no viņiem ir savs mērķis.

Tā nu abas meitenes katra savā laikā cenšas izvairīties no ļaunajiem un nosargāt to, ko liktenis viņām ir lēmis.

Apmērām šādi varētu apstāstīt šī stāsta pamatvirzienu. Grāmatu ”Labirints” neesmu lasījis, lai gan pēc pirmajām pārdesmit minūtēm tāda doma man ienāca prātā. Bet… bet filma ar savu otro sēriju šo domu nosēdināja tā nostāk. Nezinu kā grāmata lasās un vai filmas veidotāji ir puslīdz tuvu attēlojuši tur aprakstīto, bet filma… ok- miniseriāls, tā šisti neparādīja neko. Ne spriedzi, ne mīlestību, ne mistiku. Savā ziņā nedaudz atgādināja filmu ”Jēzus video”, kur doma līdzīga, tikai tur nedaudz labāks izpildījums (ar jāatzīst- tikai pirmajai filmai).

Te, labu stāstu sabojāja pārlieku lielā vēlme piegriezt to pēc sentimentālo televīzijas melodrāmu šablona. It kā bruņinieku laikmets, bet ne miņas no skaistām zobencīņām vai vērienīgām intrigām. Tā, vienkāršu laucinieku līmenī- es te mazliet pašmugulēšos un pasaules lielākie dārgumi būs nosperti. Dārgumi, kurus īstenībā vajadzēja apsargāt pamatīgiem zobeniem un vairogiem, īstenībā bija neuzmanīgu tipiņu rokās. Lai ari mūsdienu sižeta līnija nebija ne par matu labāka. Nezinu kas tur pie vainas- budžets vai montāžnieks, bet stāsts netika izspēlēts līdz galam.

Var jau būt, ka iepriekš domātajā četru stundu versijā tā bilde būtu labāka, bet redzētajās trijās stundās bija pamatīgi robi.

Pat nezinu kam un vai vispār varu ieteikt noskatīties. Varbūt tīrasiņu vēsturiskās fantāzijas un Drako Malfoja piekritējiem. Pārējiem- pēc garastāvokļa.

Filmas vērtējums: 5/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.